Krīzes skarta nozare
Kad Covid-19 pandēmija skāra un iestādes visā Eiropā bija spiestas aizvērt durvis apmeklētājiem, mēs redzējām, ka kultūras mantojuma iestādes izrāda elastību, reaģējot uz krīzi interesantos, radošos un efektīvos veidos, jo īpaši tad, ja to kolekcijas ir pieejamas digitālā formātā. Tomēr tas arī radīja jaunas digitālas, finansiālas, strukturālas un uz personālu balstītas problēmas nozarē, kurā nav divu vienādu iestāžu. Un Covid-19 nav vienīgā krīze, ar ko saskaras kultūras mantojuma nozare. 2020. gads arī radīja papildu spiedienu, lai tā atkārtoti apliecinātu savu nozīmi sabiedrībai - sabiedrībai, kas pamatoti pieprasa labāku savas daudzveidības pārstāvību no nozares, kurai ir vēsture, kas lielā mērā iepazīstina tikai ar elites perspektīvām.
Bet krīzēs ir iespējas. Mēs uzskatām, ka digitālā kultūras nozare veicinās kultūras virzītu Eiropu, nodrošinot tai noturīgu, augošu ekonomiku, lielāku nodarbinātību, labāku labklājību un Eiropas identitātes apziņu.
Reaģēšana un atstarošana
Tāpat kā daudzi citi nozares pārstāvji, Europeana mēs veicām vairākus pasākumus, lai reaģētu uz krīzi, sākot ar darbu no mājām, pārejot uz tiešsaistes pasākumiem, radot un demonstrējot resursus nozares profesionāļiem, sagatavojot aktuālus redakcionālos materiālus un vadot “Discovering Europe” sezonu, lai popularizētu vietējo tūrismu. Mēs arī vēlējāmies sniegt pārdomātu atbildi, un mums bija vajadzīgs laiks, lai pārdomātu un plānotu projektu, kurā tiktu pausts mūsu kopienas viedoklis, lai palīdzētu mums apzināt, kā mēs varam atbalstīt spēju veidošanu mūsu nozarē, un noteikt, kuras iestādes ir pienācīgi jāatbalsta to digitālajā pārveidē. No tā radās šie divi ziņojumi.
Sajūtu radīšana
2020. gada jūnijā mēs sākām virkni darbsemināru, kuros mūsu kopiena tika aicināta apvienot savu perspektīvu, pieredzi un speciālās zināšanas, lai apzinātu jaunus ceļus saistībā ar Covid-19 krīzi digitālā kultūras mantojuma jomā un pēc tās. Šajos darbsemināros notikušās vienādranga sarunas un diskusijas tiek prezentētas digitālajā pārveidē Covid-19 laikā — sajūtu veidošanas darbsemināru konstatējumi un rezultāti, ko sagatavojuši digitālie stratēģi un darbsemināra koordinatori Michael Peter Edson un Jasper Visser.
Līdztekus darbsemināriem mēs cieši sadarbojāmies ar neatkarīgu labdarības organizāciju "Kultūra24", lai sagatavotu papildu ziņojumu "Digitālās pārveides programma" un GLAM - "Kultūra24" konstatējumi un rezultāti. Intervējot astoņus pasaules līderus digitālā kultūras mantojuma nozarē, apsverot, ko tādi termini kā “digitālā pārveide” praksē nozīmē GLAM iestādēm, un sniedzot ieskatu digitālo spēju veidošanas iniciatīvās šajā nozarē, šā ziņojuma pamatā ir temati, kas radās darbsemināros, lai palīdzētu veidot kopīgu izpratni par to, ko faktiski nozīmē digitālo spēju veidošana mūsu nozarē.
Šo ziņojumu konstatējumi un rezultāti ir ļoti bagāti, un mēs aicinām jūs tos lejupielādēt un izpētīt, salīdzināt savas perspektīvas ar tām, kas ietvertas ziņojumā, un apsvērt, kā jūs varat palīdzēt mums attīstīt mūsu domāšanu. Europeana fondā mēs to darījām paši, un mēs esam apzinājuši dažus svarīgus tematus, kas izriet no abiem ziņojumiem un kas ir nozīmīgi un steidzami, un kurus mēs izskatīsim kā prioritāti. Turklāt mēs esam vienojušies, ka ir vajadzīga “digitālās pārveides” definīcija, kas darbojas mūsu tīkla labā, un mēs sadarbosimies ar iniciatīvas partneriem (Europeana Network Association, Europeana Aggregators Forum), lai par to vienotos. Mēs esam uzskaitījuši trīs tematus, kurus esam apzinājuši kā visaktuālākos, un attiecībā uz katru no tiem mēs izpētīsim tādus jautājumus kā, piemēram, kā tas maina to, ko mēs darām, un kas vēl mums jādara, lai atbalstītu mūsu partnerus un tīklu?
Digitālā plaisa
“Arvien vairāk tiek pieņemts digitālais potenciāls, bet tajā pašā laikā trūkst kopējas vārdnīcas, ar kuru par to runāt.”
Ziņojumos uzsvērts, ka digitālā plaisa ir daudz plašāka, nekā mēs iepriekš domājām. Šīs atšķirības var būt sociālas un tehnoloģiskas, kā arī atšķirības starp tiem, kuri var piekļūt digitālajam kultūras mantojumam, kuri ir pārstāvēti un jūtas apmierināti ar to, un tiem, kuri to nedara. Atšķirība pastāv arī starp valstīm, kurās ir labi formulētas digitālās stratēģijas un infrastruktūra, un tām, kuras to nedara. Tās pastāv starp iestādēm, kurām ir atšķirīgs digitālo spēju un spēju līmenis, un pat iestādēs, kurās darbiniekiem ir atšķirīgs digitālās pratības un prasmju līmenis. Būtiski ir tas, ka digitālās plaisas ir saistītas gan ar mūsu procesiem, gan sistēmām, gan ar cilvēkiem, gan ar aparatūru. Lai pārvarētu šīs plaisas, būs vajadzīgas dažādas stratēģijas, tostarp jāizpēta, kā mūsu tīkli un naratīvi kļūst daudzveidīgāki un iekļaujošāki; vienlaikus izpētot, kā mēs varam palielināt tehnoloģiskās gatavības līmeni Eiropas iestādēs un valstīs.
Pārmaiņu aģentūra
"Nozarē ir izteikta vēlme pēc pārmaiņām, bet jūtama nespēja rīkoties šajā jomā."
Tā kā digitālā pratība attiecas gan uz izpratni par tehnoloģijām, gan uz cilvēka pārmaiņu dinamiku, abos ziņojumos ir norādīts, ka profesionāļiem ir jāattīsta “mīkstās prasmes”, piemēram, empātija, līdzjūtība, pārliecināšana, pārmaiņu vadība, sadarbība un citas “nedigitālās” prasmes, lai sagatavotos digitālajām pārmaiņām, tās atbalstītu un vadītu. Šīs prasmes kopā ar digitālajām prasmēm var palīdzēt veicināt digitāli izglītotu līderību visos organizāciju līmeņos. Tas nozīmē, ka mums pašiem ir jāattīsta šīs prasmes un jāizstrādā didaktiska pieeja šo prasmju plašai nodošanai, izmantojot Europeana tīkla asociāciju un Europeana agregatoru forumu. Nākamajā gadā, izstrādājot savu spēju veidošanas satvaru, mums būs jāņem vērā šīs atziņas.
Būtiska nozīme ir sadarbībai
“Mums ir jādomā par GLAM nozari kā par “vienu lielu uzņēmumu”. Tāpat kā starptautiska organizācija, arī šajā uzņēmumā mums jau ir kopīga infrastruktūra, resursi, zināšanas un pieredze, un nākotnē mēs to varētu darīt vairāk.”
Sadarbība, kas ir pamatā lielai daļai diskusiju darbsemināros, sekmīgiem spēju veidošanas iniciatīvu piemēriem un pašiem ziņojumiem, tiek uzskatīta par galveno veidu, kā atbalstīt un attīstīt cilvēku digitālās prasmes un literatūru. Scenārijā, kad daudzi muzeji, bibliotēkas un arhīvi saskaras ar (finansiālām) grūtībām, vēl svarīgāk nekā līdz šim būs rast efektivitāti un apjomradītus ietaupījumus. Semināra dalībnieki atzīmēja, cik vērtīgi ir dot iespēju risināt šīs problēmas kopā ar līdzbiedriem. Mums būs jānoskaidro, kur ir visneatliekamākās vajadzības, jāattīsta vairāk šo iespēju mācīties citam no cita, kā arī jāizstrādā un jāpieņem kopīgi standarti un kopīgi jāizmanto infrastruktūra.
Lejupielādējiet pārskatus, izdariet savus secinājumus un iesaistieties
Europeana fonds turpmākajos mēnešos sadarbosies ar Europeana tīkla asociāciju un Europeana agregatoru forumu, lai izpētītu, kā mēs varam balstīties uz ziņojumiem un atbalstīt nozari šajās trijās jomās, uzsākot pastāvīgu dialogu. Šis dialogs būs elastīgs, un, strādājot kopā, mēs vienosimies par dažādām tā formām.
Ir skaidrs, ka mums kā nozarei ir daudz citu tematu un iespēju, ko apsvērt un risināt. Europeana 2020 laikā temati mūsu uzaicinājumam iesniegt priekšlikumus tika ņemti no šiem ziņojumiem, un, turpinot pētīt ziņojumus, mēs plānojam tos izstrādāt plašāk. Mēs aicinām jūs tos lejupielādēt, sadarboties ar kolēģiem un tīkliem, lai tos izpētītu, un sekot līdzi iespējām sadarboties ar mums, turpinot attīstīt mūsu spēju veidošanas darbu. Varat izmantot #BuildDigitalCapacity, lai apspriestu savas domas, un, ja vēl neesat to izdarījis, pievienojieties mūsu tīklam, lai kļūtu par daļu no lielākās kultūras mantojuma profesionāļu kopienas Eiropā.
Ja vēlaties sekot līdzi projektam, aizpildiet šo īso veidlapu.