Par sievietēm digitālajā jomā...
Digitālā pārveide būtiski ietekmē mūsu ekonomiku un sabiedrību kopumā. Mūsu kā politikas veidotāju uzdevums ir atbalstīt šo pāreju, lai no tās labumu gūtu gan visi iedzīvotāji, gan vīrieši un sievietes.
Sievietes Eiropas digitālajā nozarē ir nepietiekami pārstāvētas. Faktiski tikai 17 % darbaspēka digitālajā un tehnoloģiju nozarē ir sievietes.
Tas ir izaicinājums ne tikai tāpēc, ka sievietes negūst labumu no iespējām, ko sniedz mūsu ekonomikas un sabiedrības digitalizācija, bet arī tāpēc, ka IKT nozarei tiek atņemti viņu talanti.
Šajā ziņā man ir ļoti svarīgi rīkoties, lai mainītu negatīvās tendences.
Pirmkārt, manuprāt, mums ir jātiecas veidot iekļaujošu digitālu Eiropu; tas ir principu un vērtību jautājums. Kā jūs zināt, Eiropas Savienības pamatā ir stabilas vērtības un principi, kas mums ir ļoti dārgi. Viena no šīm vērtībām ir vīriešu un sieviešu līdztiesība. Tādējādi mums kā eiropiešiem ir jānodrošina, ka digitālā Eiropa, ko veidojam, respektē un aizstāv mūsu vērtības.
To es saucu par antropocentrisku pieeju digitālajai pārveidei, kas mūsu politikas, pasākumu un darbību centrā izvirza iedzīvotājus.
Otrkārt, lai redzētu rezultātus, esmu stingri pārliecināts, ka mums ir jāiesaistās un jāmobilizē visos līmeņos: Eiropas līmenis, dalībvalstis, privātais sektors, universitātes, skolas, vecāki, sievietes un vīrieši. Mums ir jāiesaistās partnerībās un pastāvīgā dialogā, kas radīs paraugprakses apmaiņu un efektīvus pasākumus, lai pārvarētu digitālo plaisu starp vīriešiem un sievietēm.
Tādējādi mums ir arī jārada ietekme īstermiņā, vidējā termiņā un ilgtermiņā. Esmu to piemērojis 2018. gadā uzsāktajai stratēģijai “Sievietes digitālajā jomā”. Tajā jūs redzēsiet, ka mēs esam centušies panākt pārmaiņas tagad, lai bruģētu ceļu turpmākām darbībām un nākotnes izaicinājumiem.
Piemēram, tā kā sieviešu skaita palielināšana digitālajā un tehnoloģiju nozarē arī palielina lomu modeļu popularizēšanu un sieviešu ekspertu un viņu ieguldījuma pamanāmību, es sāku Eiropas kampaņu “No Women No Panel”. Pateicoties tam, esmu apņēmies apmeklēt tikai publiskus pasākumus, kuros sievietes ir taisnīgi un vienlīdzīgi pārstāvētas. Interesanti, ka tad, kad mēs organizatoriem izskaidrojam, kāpēc es noraidu uzaicinājumu, tikai dažas stundas vēlāk mēs saņemam jaunu programmu ar daudz vairāk sieviešu ekspertēm. Šī tūlītējā rīcība nozīmē, ka ekspertes kļūst redzamas, viņu viedokļi tiek uzklausīti un viņas kļūst par atsaucēm savā jomā. Turklāt tie kļūst par piemēriem iespējamām karjeras iespējām nākamajām paaudzēm.
Vidējā termiņā un ilgtermiņā esmu iesaistījies atklātā, pārredzamā un pragmatiskā dialogā ar valstu ministriem un izpilddirektoriem no lielākajiem tehnoloģiju, digitālajiem, telesakaru un audiovizuālajiem uzņēmumiem. Piemēram, izmantojot mūsu neseno iniciatīvu Digital4Her, tehnoloģiju izpilddirektori ir apņēmušies uzlabot savu darbinieku sieviešu situāciju, kā arī sieviešu situāciju nozarē kopumā. Tās ir apstiprinājušas šo apņemšanos, parakstot Digital4Her deklarāciju, kas veicina inovāciju, radot iekļaujošu uzņēmējdarbības ekosistēmu. (Deklarāciju varat parakstīt šeit). Līdzīgu deklarāciju dalībvalstis parakstīs Digitālajā dienā Nr. 3 2019. gada 9. aprīlī.
Kā redzat, mums ir jāuzlabo sieviešu līdzdalība un pārstāvība digitālajā nozarē, un tas ir mūsu pārliecības un apņēmības drosme.
Par sieviešu vadību...
Daudzveidībai vadošos amatos būtu jāatspoguļo mūsu sabiedrības daudzveidība. Vadītājiem vajadzētu būt daudzveidīgiem ne tikai līdztiesības apsvērumu dēļ, bet arī (un vēl svarīgāk) nolūkā izdarīt labāko izvēli savām attiecīgajām organizācijām.
Attiecībā uz digitālo jomu pētījumi liecina, ka sieviešu būvētie vai vadītie tehnoloģiju uzņēmumi ir kapitāla ziņā efektīvāki, ar lielākiem ieņēmumiem un lielāku izdzīvošanas iespējamību. Tāpēc šķiet, ka sievietēm digitālajā jomā ir skaidrs gadījums! Rūpniecībai ir vajadzīgs viņu talants, un mūsu ekonomikai ir vajadzīga viņu inovācija.
Tomēr vēl šodien mēs saskaramies ar plaisu starp vīriešiem un sievietēm, kas ieņem vadošus un augstākā līmeņa vadošus amatus. Patiešām, runājot par sieviešu līderību digitālajā jomā, mēs saprotam, ka nevienlīdzība ir gandrīz divas reizes lielāka nekā vispārējā darbaspēkā.
2019. gada ziņojums par sieviešu un vīriešu līdztiesību Eiropas Savienībā liecina, ka sieviešu īpatsvars Eiropas valdēs ir palielinājies no 11,9 % 2010. gadā līdz 26,7 % 2018. gadā. Ir progress, bet tas ir pārāk lēns. Tas vēl jo vairāk attiecas uz digitālo nozari. Patiešām, IT nozarē ir vērojams trešais lielākais sieviešu skaita pieaugums valdēs, proti, 102 % 2018. gadā, bet tā ir arī nozare, kurā ir vislielākais sieviešu īpatsvars valdēs, kurās ir tikai vīrieši, proti, 18,2 %. Turklāt telekomunikāciju pakalpojumu nozarē ir vislielākais sieviešu īpatsvars valdēs, proti, 27,1 %, kas ir 46 % pieaugums laikposmā no 2011. līdz 2018. gadam. Tā ir arī vienīgā nozare, kurā visu uzņēmumu valdēs ir vismaz viena sieviete.
Tādējādi datu tendences liecina, ka nevienlīdzība starp vīriešiem un sievietēm vadošos amatos digitālajā jomā būtībā ir spēcīgas neapzinātas neobjektivitātes rezultāts attiecībā uz to, kas ir piemērots un sieviešu potenciāls un ieguldījums. Tāpēc, lai risinātu šo situāciju, kultūras pārmaiņas un iniciatīvas mikrolīmenī un makrolīmenī var palīdzēt attīstīt sieviešu digitālo uzņēmējdarbību.
Par stratēģiju “Sievietes digitālajā jomā”...
Stratēģijas “Sievietes digitālajā jomā” galvenās iezīmes ir vērstas uz trim mērķiem. Pirmkārt, izvirzīt sieviešu talantus un ieguldījumu digitālajā nozarē Eiropas un valstu politisko programmu augšgalā. Otrkārt, veicināt digitālās prasmes un kompetences meiteņu un sieviešu vidū. Treškārt, iedrošināt un atbalstīt meitenes un sievietes digitālās karjeras un uzņēmējdarbības veidošanā.
Tādējādi, lai uzlabotu sieviešu stāvokli digitālajā nozarē, pirmām kārtām ir jācīnās pret stereotipiem, ko mēs varam panākt tikai ar sieviešu pamanāmību digitālajā nozarē.
Patiešām, es stingri ticu pieejai “ja jūs to redzat, jūs varat būt tas”. Mums ir jāpopularizē paraugmodeļi un priekšgājējas sievietes. Mums ir jāparāda savām meitenēm, ka sievietes pirms tām ir pavērušas ceļu viņu uzplaukumam.
Agrāk es izskaidroju kampaņu "Neviena sieviete nav paneļdiskusija", bet ir daudzas citas iniciatīvas, kas veicina šā mērķa sasniegšanu. Piemēram, tiešsaistes izstāde, ko es atklāju kopā ar Europeana, par sieviešu celmlaužiem mākslā un zinātnē. Esmu arī atbalstījis programmu Women4Cyber kā patrons. Programmas mērķis ir popularizēt sievietes ekspertes un atbalstīt viņas viņu karjerā kiberdrošības nozarē. Turklāt esmu sadarbojies ar Eiropas Audiovizuālo mediju pakalpojumu regulatoru grupu (ERGA) un lūdzis sagatavot ziņojumu par seksistiskajiem stereotipiem un attēliem, kas pastāv Eiropas audiovizuālajā nozarē. Tuvākajās nedēļās es izvērtēšu ziņojuma konstatējumus un analizēšu katrā dalībvalstī piemēroto paraugpraksi, lai sniegtu ieteikumus par risinājumiem, kas rada pārmaiņas.
Mēs esam arī apkopojuši datus, izmantojot rezultātu pārskatu “Sievietes digitālajā jomā”, kas tiks publicēts kopā ar Digitālās ekonomikas un sabiedrības indeksu 2019. gada jūnijā. Izmantojot šos datus, dalībvalstis varēs sekot līdzi progresam un redzēt, kur joprojām pastāv problēmas, lai veicinātu politiskus un leģislatīvus pasākumus.
Attiecībā uz stratēģijas “Sievietes digitālajā jomā” otro mērķi mēs esam ieviesuši vairākas iniciatīvas, lai mudinātu meitenes un sievietes sākt STEM un digitālās studijas un karjeru. Kā dažus nozīmīgus piemērus var minēt tādas iniciatīvas kā EUCode nedēļa, digitālo iespēju shēma, Digitālo prasmju un darbvietu koalīcija.
Pašreizējā pilnvaru termiņā ir atlikuši daži mēneši, un mani vairāk nekā jebkad agrāk motivē strauji virzīties uz priekšu. Tomēr es zinu, ka es to nedarīšu viena. Tāpēc sadarbība ar partneriem, gan publiskiem, gan privātiem, ir sine qua non nosacījums panākumiem. Iepriekš minēju 26 izpilddirektorus, kas parakstījuši Digital4Her deklarāciju un rīcību kopā ar valstu ministriem. Tomēr mums ir jāiet tālāk. Mums ir jāsadarbojas ar Eiropas Parlamentu un valstu parlamentiem, lai palielinātu informētību un aicinātu rīkoties. Mums ir jāiesaista universitātes un izglītības iestādes, lai analizētu labākos veidus, kā mūsu izglītības sistēmas ieviest 21. gadsimtā un nodrošināt, ka tās veicina digitālās prasmes meiteņu vidū.
Mēs ticam dialogam un pragmatismam un esam pārliecināti, ka, lai izveidotu patiesi iekļaujošu digitālo Eiropu, visām ieinteresētajām personām ir aktīvi jāpiedalās lielākas līdztiesības nodrošināšanā nozarē.
Mums ir jāstrādā izglītības, karjeras izvēles un uzņēmumu politikas jomā, lai atbalstītu sieviešu darba dzīvi un veicinātu sieviešu līderību digitālajā jomā.
Vēstījums Eiropas sievietēm...
Šodien mūsu mūsdienu sabiedrība saskaras ar problēmām, un mums ir vajadzīgi pilntiesīgi iedzīvotāji, lai tās pārvarētu vairāk nekā jebkad agrāk. Sievietes iesaistās, lai uzņemtos jaunās lomas, kurās viņas var radīt pievienoto vērtību, panākt pozitīvas pārmaiņas un palīdzēt sabiedrībai virzīties uz priekšu. Īpaša atbildība ir kultūras, tehnoloģiju, digitālajai un audiovizuālajai nozarei. Audiovizuālās jomas profesionāļi izstrādā stāstus, kas rada sapņus, vēlmes un veido mūsu sabiedrību ārpus valstu robežām. Tāpat kultūras nozare ir barometrs mūsu kopīgajām vērtībām; tā mums stāsta par sabiedrību un to, kā tā veidojas. Kultūrai un digitālajai jomai ir spēja parādīt reālus vai pat izdomātus piemērus, kas varētu iedvesmot mūsu līdzpilsoņus un jo īpaši sievietes uzņemties jaunas lomas.
Šajā pašā ziņā mums ir jābūt skaidriem attiecībā uz vienu lietu, kas, iespējams, ir mans galvenais vēstījums Eiropas sievietēm: digitālā joma nav nozare. Digitalizācija nav lieta. Digitālais ir viss.
Ņemot to vērā, mums ir nepieciešams, lai sievietes integrētu digitālo jomu un būtu pārmaiņu un progresa spēki. Sievietēm ir jāiesaistās kā iekļaujošās digitālās Eiropas, kuru mēs sapņojam veidot, aktorēm un veidotājām.
Jā, es ticu sieviešu talantam un līderībai. Kopā mēs varam panākt Eiropas digitālo nākotni, kurā sievietes un vīrieši var vienlīdz labi attīstīties.
Vai šis intervijas profils jūs iedvesmoja? Atstājiet jūs ar kaut ko teikt? Dalieties savās pārdomās nozares mēroga Twitter tērzēšanā: 15.00 pēc Viduseiropas laika pēc #womeninculturechat.