Kaut kas aizņēmies, kaut kas jauns...
Viens no autortiesību mehānismiem, kas pieejams, lai nodrošinātu, ka cilvēki var izmantot ar autortiesībām aizsargātu saturu tādiem mērķiem kā vārda brīvība, piekļuve informācijai un tiesības uz izglītību, ir “autortiesību izņēmumi un ierobežojumi”. Lai šie izņēmumi būtu funkcionāli saistībā ar izmantošanu tiešsaistē, tiem jābūt vienādiem visā ES, kas pašlaik lielākoties tā nav.
2019. gadā ES likumdevējs mēģināja saskaņot un modernizēt Eiropas autortiesību regulējumu, izmantojot Direktīvu par autortiesībām digitālajā vienotajā tirgū (CDSM direktīva). Viens no tās mērķiem bija nodrošināt digitālās un pārrobežu mācīšanas un mācīšanās pienācīgu darbību.
2019. gada direktīvas 5. pantā ir paredzēts obligāts izņēmums attiecībā uz “ilustrāciju mācīšanai” digitālajā vidē. Ilustrācija nozīmē, ka mācību materiālos tiek izmantotas darbu daļas vai fragmenti (bet arī veseli darbi, ja tie ir mazāki vai tos nevar sadalīt) vai citi lietojumi mācīšanas un mācīšanās kontekstā. Tomēr jaunais noteikums var nebūt labākais risinājums problēmām, ar kurām saskaras pedagogi.
Jānorāda, ka 2001. gada Informācijas sabiedrības direktīvas 5. panta 3. punkta a) apakšpunktā Savienības līmenī jau ir paredzēts izņēmums attiecībā uz “ilustrāciju mācīšanai”. Izņēmums InfoSoc ļauj ikvienam izveidot aizsargāto darbu kopijas un izziņot tos, ciktāl to pamato (nekomerciāls) mērķis. Šis iepriekš spēkā esošais izņēmums attiecas uz kultūras mantojuma iestādēm, jo tam nav ierobežojumu attiecībā uz to, kas var gūt labumu no tā. Tādējādi valstīs, kurās izņēmums ir pilnībā īstenots, kultūras mantojuma iestādes var izmantot izglītības izņēmumu savās darbībās, tostarp kursos un izglītības pasākumos.
Sadrumstalota tiesiskā vide
Problēma saistībā ar 2001. gada izņēmumu attiecībā uz informācijas sabiedrības (InfoSoc) izglītību ir tāda, ka tas nav obligāts. Tas nozīmē, ka dalībvalstīm ir atļauts to ierobežot valsts līmenī vai pat to vispār neīstenot. Un, lai gan visās dalībvalstīs jau ir spēkā noteikumi, kas kaut kādā veidā ietver izmantošanu izglītībā, pamatojoties uz izņēmumu, lielākā daļa to nav transponējusi pilnībā.
Daudzas jurisdikcijas ierobežo tās piemērošanu dažādos aspektos, piemēram, attiecībā uz priekšmetu, kā arī izmantošanas veidiem, kompensācijas maksājumiem un labuma guvējiem. Lai gan lielākā daļa dalībvalstu ļauj visiem lietotājiem, tostarp kultūras mantojuma iestādēm, izmantot izņēmumu izglītības jomā, dažas no tām ierobežo tvērumu, attiecinot to tikai uz izglītības iestādēm. Piemēram, Polijā kultūras mantojuma iestāžu skaidru izslēgšanu no izglītības iestāžu darbības jomas apstiprina valsts tiesas.
Ieviest jauno CDSM izņēmumu, kas bija paredzēts kā obligātais lietotāju tiesību aizsardzības minimums attiecībā uz izmantošanu izglītības vajadzībām.
Jaunais 5. pants — cik obligāts?
Diemžēl CDSM direktīvas 5. pantam ir diezgan šaura darbības joma. Tas attiecas tikai uz izmantošanu no izglītības iestādēm, atstājot kultūras mantojuma iestādes un tās, kas iesaistītas neformālajā izglītībā, un tas attiecas tikai uz digitālu izmantošanu, radot sadrumstalotību starp dalībvalstīm un starp darbību veidiem.
Turklāt jaunā izņēmuma raksturs neapstrīdami nav obligāts. Direktīva ļauj dalībvalstīm daļēji vai pat pilnībā ierobežot piemērošanu vai nu atkarībā no “piemērotu” licenču pieejamības, vai pēc saviem ieskatiem. Dalībvalstis var paredzēt izņēmumu attiecībā uz noteiktiem darbu veidiem, piemēram, materiāliem, kas galvenokārt paredzēti izglītībai, un var noteikt, ka var izmantot tikai daļu no darba. Tajos var paredzēt “carve-out” attiecībā uz konkrētiem lietojumiem, kā arī taisnīgu kompensāciju tiesību subjektiem. Pat viss izņēmums var tikt atcelts, ja ir pieejamas “piemērotas” licences. Jābrīnās, kāpēc izņēmums ir pat apzīmēts kā obligāts.
Digitālā izmantošana – yay vai nay?
Turklāt CDSM direktīvas izņēmuma formulējums un retorika, šķiet, ir radījusi nepareizus priekšstatus par iepriekš pastāvošo InfoSoc izņēmumu “ilustrācija mācīšanai”, kas ietekmē jaunās direktīvas transponēšanu valsts tiesību aktos. Šķiet, ka valstu likumdevēji pieiet iepriekš pastāvošajam izņēmumam ar neskaidru nozīmi, ka tas nav piemērojams digitālai izmantošanai. Šo nepareizo priekšstatu lielā mērā veicina CDSM direktīvas 5. panta nosaukums “Darbu un citu tiesību objektu izmantošana digitālās un pārrobežu mācīšanas darbībās” un CDSM direktīvas nesaistošais teksts, kas liek domāt, ka uz dažiem digitāliem lietojumiem izglītībā varētu neattiekties iepriekš pastāvošais ES izņēmums.
Tomēr mantotais InfoSoc izņēmums “ilustrācija mācīšanai” neaprobežojas tikai ar analogo izmantošanu. Saskaņā ar Informācijas sabiedrības direktīvu 5. panta 3. punkta noteikumi ir tehnoloģiski neitrāli. Tāpēc iepriekšējam izņēmumam izglītības jomā jau būtu jāattiecas uz digitālu, kā arī pārrobežu izmantošanu.
Tā rezultātā dalībvalstis ieviesa jaunu CDSM izņēmumu paralēli esošajam InfoSoc izņēmumam. Vairumā gadījumu tiem jau ir diezgan plašs, tehnoloģiski neitrāls iepriekš pastāvošs izņēmums “ilustrācija mācīšanai”, kas tiks atstāts neskarts, radot nenoteiktību par to, kā abi izņēmumi, kas pārklājas, mijiedarbosies un tiks piemēroti.
O saskaņošana, kur tu esi?
Galu galā CDSM direktīvas pieeja būtiski neatšķiras no InfoSoc pieejas. Lai gan tas ir pasludināts par obligātu, jaunais izņēmums sniedz dalībvalstīm pietiekami daudz iespēju, lai nodrošinātu elastību attiecībā uz īstenošanu. Lai panāktu skaidru juridisko garantiju saskaņošanu attiecībā uz ar autortiesībām aizsargātu materiālu izmantošanu izglītībā, tas, iespējams, izpaudīsies vai nu kā esošo InfoSoc transponēšanas jomu sašaurināšana valstu līmenī, vai arī kā divu paralēlu izņēmumu, kas pārklājas, izveide bez skaidrības par to, kā tos piemērot vispār.
Ko tas nozīmē kultūras mantojuma iestādēm? Risks, ka valstu tiesas varētu secināt, ka, tā kā jaunais izņēmums izglītības jomā attiecas uz digitālu izmantošanu, mantotā InfoSoc izmantošana ir jāierobežo līdz analogai izmantošanai, šķiet diezgan augsts. Diemžēl reformas saskaņotības trūkums neatbilst ES likumdevēja izvirzītajam mērķim — vienkāršot digitālos un pārrobežu izglītības lietojumus un galu galā nodrošināt juridisko noteiktību.
Vai meklējat plašāku informāciju un norādījumus par autortiesībām un digitālo kultūras mantojumu? Izpētiet mūsu īpašos resursus.