Transponēšanas process
Transponēšanas process Itālijā sākās 2020. gada 14. februārī. Pēc tam, kad ar leģislatīvu aktu valdībai tika atļauts un tā tika mudināta grozīt likumu, kā to prasa jaunā Eiropas Savienības direktīva, sekoja Kultūras ministrijas leģislatīvā dekrēta projekts, kurā savu ieguldījumu sniedza Autortiesību pastāvīgā padomdevēja komiteja. 2021. gada 27. novembrī tika publicēts jauns leģislatīvā dekrētagalīgais projekts, kas stājās spēkā 2021. gada 12. decembrī.
Kultūras mantojuma nozares pārstāvji cieši sekoja līdzi procesam, sniedzot ieguldījumu, ierosinot grozījumus un piedaloties neformālās uzklausīšanās. Diemžēl daudzas no tām netika ņemtas vērā, un dažas attiecīgās ieinteresētās personas tika izslēgtas no galīgajām uzklausīšanām, tāpēc process šķita diezgan neskaidrs.
Teksta un datizrace
CDSM direktīvas noteikumi par tekstizraci un datizraci dod pētniekiem, kuriem ir likumīga piekļuve materiāliem (piemēram, arhīvu kolekcijās), brīvību veikt datu analīzi bez nepieciešamības lūgt atļauju, pat ja uz materiāliem varētu attiekties autortiesības. To nevar aizliegt ar līgumu: piemēram, ja universitāte abonē licenci piekļuvei datubāzei un pakalpojumu sniedzējs iekļauj klauzulu, kas aizliedz veikt datu analīzi datubāzē, šī klauzula nav piemērojama. Papildus pētniecības mērķiem ir iespējama arī tādu (autortiesību) materiālu izmantošana, kuriem ir likumīgi piekļūts, ar nosacījumu, ka tiesību subjekts “neizvēlas”.
Ir dažas izvēles, ko dalībvalstis varētu izdarīt, iekļaujot to savos tiesību aktos. Jo īpaši Itālijas likumdevējs ir pārsniedzis direktīvas tekstu, lai atļautu iespēju dalīties ar pētījuma rezultātiem (ja tie ir izteikti jaunos oriģināldarbos), kas ir atzinīgi vērtējams papildinājums.
Diemžēl netika sniegts nekāds precizējums par to, kādai vajadzētu būt tiesību subjektu “atteikšanās iespējai”. Nav paredzēti papildu nosacījumi par to, kā pētniekiem un citiem būtu jāuzglabā kopijas, ko tie izgatavojuši tekstizraces un datizraces veikšanai, kā arī par tiesību turētāju pasākumiem, lai nodrošinātu to tīklu un datubāzu drošību un integritāti, kurās tiek mitināti iegūtie materiāli.
Kultūras mantojuma saglabāšana
CDSM direktīvā ir noteikts, ka visām dalībvalstīm ir obligāti jāievieš izņēmums attiecībā uz autortiesībām saglabāšanas nolūkā — atļauja izgatavot tādu materiālu kopijas, uz kuriem varētu attiekties autortiesības, bez nepieciešamības lūgt tiesību subjektam atļauju. Tas ir ar nosacījumu, ka tie tiek pastāvīgi glabāti kultūras mantojuma iestāžu kolekcijās, un tikai tādā apmērā, kāds nepieciešams saglabāšanai. Šīs kopijas var izgatavot jebkurā formātā vai datu nesējā, un tās nevar ierobežot ar līgumu.
Itālijas autortiesību likumā tagad ir atzīts šis izņēmums, kas ir uzlabojums salīdzinājumā ar iepriekšējo noteikumu par saglabāšanu Itālijā, kurā datu nesējs tika ierobežots līdz fotokopēšanai. Nav precizēts, kas būtu jāsaprot ar jēdzienu “pastāvīgi turēts”.
Digitālās un pārrobežu mācīšanas darbības
Pašreizējos Itālijas autortiesību likuma noteikumos par mācīšanas darbībām ir noteikts, ka ar autortiesībām aizsargātus materiālus var izmantot digitālām un pārrobežu mācīšanas darbībām, nemaksājot par tām. To nevar aizliegt ar līgumu. Piemēram, skolotājs varētu ievietot daļu dzejoļa skolas tiešsaistes sistēmā, lai tiem varētu piekļūt skolēni no citas valsts bez tiesību subjekta atļaujas.
Tomēr tas attiecas tikai uz materiālu daļu izmantošanu izglītības iestādes atbildībā, tās telpās vai citās vietās, vai drošā elektroniskā vidē, kas pieejama tikai tās skolēniem vai studentiem un mācībspēkiem. Šis jēdziens nav precizēts.
Šis izņēmums neattiecas uz materiāliem, kas galvenokārt paredzēti izglītības tirgum, vai nošu rakstiem, kuru vietā ir jāiegūst licence. Tas notiek tik ilgi, kamēr šie materiāli ir pieejami tirgū šādu materiālu izmantošanai, tie apmierina izglītības iestāžu vajadzības un ir viegli pazīstami un pieejami.
Nekomerciāli darbi
Tirdzniecībā nepieejami darbi ir darbi, uz kuriem, visticamāk, attiecas autortiesības, kuri atrodas kultūras mantojuma iestāžu kolekcijās, bet vairs nav vai nekad nav bijuši komerciāli pieejami. Itālijas autortiesību likumā tagad ir paredzēta sistēma, kuras pamatā ir licence un izņēmums, lai kultūras mantojuma iestādes varētu darīt pieejamus tiešsaistē vairs netirgotus darbus bez nepieciešamības lūgt (papildu) atļauju.
Lai noteiktu, kas ir un kas nav nekomerciāls, itāļu tekstā ir noteikts, ka darbi, kas nav pieejami komerckanālos vismaz 10 gadus, tiek uzskatīti par nekomerciāliem darbiem. Lai noteiktu, vai kaut kas nav komerciāls, ir jāpieliek saprātīgas pūles, rīkojoties godprātīgi un ievērojot “profesionālās pareizības principus”, kā arī izmantojot piemērotus informācijas avotus. Kultūras ministra dekrētā var noteikt papildu īpašas prasības, lai definētu vairs netirgotus darbus pēc apspriešanās ar tiesību subjektiem, kolektīvā pārvaldījuma organizācijām un kultūras mantojuma iestādēm.
Kultūras mantojuma iestādes var atsaukties uz autortiesību izņēmumu tikai tad, ja attiecīgie materiāli ir programmatūra vai datubāzes un ja nav pietiekami reprezentatīvas mantisko tiesību kolektīvā pārvaldījuma organizācijas. Šādos gadījumos nav vajadzīga tiesību subjekta licence vai atļauja. Attiecībā uz visiem pārējiem komerciālajā apritē nepieejamiem materiāliem ir jāsaņem licence no mantisko tiesību kolektīvā pārvaldījuma organizācijas, lai varētu paļauties uz direktīvas juridisko risinājumu. Diemžēl tas ir nedaudz pretrunā CDSM direktīvas tekstam, kurā izņēmums nav attiecināts tikai uz programmatūru vai datubāzēm.
Izmantošanai jābūt nekomerciāliem mērķiem, un attiecībā uz materiāliem, ko izmanto saskaņā ar izņēmumu, tā jākopīgo tikai nekomerciālās tīmekļa vietnēs. Tiesību subjekti jebkurā laikā var atteikties no saviem materiāliem šajā sistēmā, par to paziņojot mantisko tiesību kolektīvā pārvaldījuma organizācijai, kas izdevusi licenci. Ja kaitējumu rada konkrēta izmantošana, tiesību subjektam ir tiesības pieprasīt kompensāciju.
Publiskais domēns
Itālijā publiskā īpašuma noteikuma transponēšana ļoti precīzi atbilst direktīvas tekstam, kurā noteikts, ka uz digitalizētām vizuālās mākslas darbu kopijām, kas ir publiskā īpašumā, nevar pieprasīt blakustiesības attiecībā uz “neoriģinālu” fotogrāfiju.
Vizuālās mākslas darbi nav definēti, bet ir dota atsauce uz neizsmeļošu iespējamo darbu veidu sarakstu šajā kategorijā. Nav ierobežojumu vai atsauces uz iegūtās reproducēšanas formātu, ne arī uz noteikuma piemērošanu laikā (neatkarīgi no tā, vai tam ir atpakaļejošs spēks vai nav).
Tomēr ir precizēts, ka šis jaunais noteikums nav svarīgāks par Itālijas Kultūras mantojuma kodeksa noteikumiem. Tajos noteikts, ka kultūras mantojuma digitālu reproducēšanu (gan oriģinālu, gan uzticamu) komerciālos nolūkos nav iespējams izmantot publiski. Par šādu izmantošanu ir obligāti jāmaksā koncesijas maksas, ko aprēķina iestāde, kuras uzraudzībā tās atrodas. Tas ir šķērslis neaizsargāto materiālu atkalizmantošanai. Tomēr Nacionālais Matēras muzejs nesen spēra nozīmīgu soli uz priekšu, nosakot juridisko nodevu nulles apmērā nelielai etrusku vāžu kolekcijai. Nesen senatore Margherita Corrado iepazīstināja ar parlamentāro jautājumu, apsverot Matēras muzeja lēmumu pret likumu attiecībā uz 108. pantu, kas tagad gaida atbildi, bet var radīt svarīgu precedentu.
Uzzināt vairāk
Ja vēlaties būt pirmie, kas uzzina par šīm norisēm, veidojiet kontaktus ar līdzbiedriem un uzziniet vairāk par autortiesībām un digitālo kultūras mantojumu, pievienojieties Europeana autortiesību kopienai un sekojiet mūsu CDSM direktīvas sērijai, izmantojot Europeana Pro ziņas.
Jūs varat arī izlasīt šo ziņu itāļu valodā Creative Commons Italia tīmekļa vietnē.
Plašāku informāciju par CDSM direktīvas un autortiesību likuma transponēšanu Itālijā varat izlasīt pašvaldību lapās (šeit un šeit), Bornmutas lapā un CIPPM lapā. Komisijas pamatnostādnes direktīvas transponēšanai ir pieejamas arī itāļu valodā šeit. Vispārīga informācija par direktīvas tekstu ir pieejama šajā skaidrojumā , šajā Europeana rīkotajā tīmekļseminārā un šajā DRI rīkotajā tīmekļseminārā. Itālijas Autortiesību likums (ar ko ievieš izmaiņas direktīvā) ir pieejams šeit.