“Tagad ko?” Šis jautājums pastāvīgi nāca prātā, kad es tuvojos mana doktora grāda finiša līnijai. Man bija tieši tāds pats jautājums, kad es pabeidzu savu bakalaura un maģistra grādu, cenšoties strādāt ar kultūras mantojumu digitālajā telpā, tomēr cenšoties noteikt manus turpmākos soļus. Retrospektīvi, šīs problēmas izpēte bija manas prakses Europeana fondā būtība: kā augstskolu absolventi var pāriet no akadēmiskajām aprindām uz kultūras mantojuma nozari? Kādas iespējas pastāv, ja viņi vēlas apgūt digitālās prasmes, kas saistītas ar kultūras mantojumu, vai turpināt izglītību?
Mans vārds ir Leo Cao, un es nesen saņēmu savu doktora grādu žurnālistikā un medijos no Teksasas Universitātes Ostinā. Manā pētījumā galvenā uzmanība ir pievērsta kultūras mantojuma digitalizācijai un platformizācijai. Lai gan manā disertācijā tiek aplūkota platforma Google Arts & Culture, esmu sekojusi līdzi arī Europeana iniciatīvas darbam, kas atbalsta būtiski atšķirīgu infrastruktūras un valdības pieeju kultūras mantojuma demonstrēšanai un izplatīšanai tiešsaistē. Plānojot pētniecisko uzturēšanos Leidenes Universitātē, es pieteicos pirmajai praksei Europeana fondā, kas vērsta uz jauniem profesionāļiem. Šī iespēja man ļāva 2024. gada sākumā pavadīt četrus mēnešus kā nepilna laika praktikantam Europeana Hāgā.
Uzsvars uz jauniem profesionāļiem un studentiem
Mana prakse bija daļa no Europeana darba sadaļas “Jauni speciālisti digitālajā kultūras mantojumā”, un tā bija paredzēta Europeana pētniecības ietvaros. Vairākas universitātes visā Eiropā ir sākušas iekļaut digitālo kultūras mantojumu kā atsevišķu moduli savā mācību programmā, savukārt dažas pat ir ieviesušas jaunas studiju programmas, kas veltītas digitālajam kultūras mantojumam. Europeana Research cenšas izprast, kā digitālais kultūras mantojums tiek integrēts augstākajā izglītībā visā Eiropā; kā skolēni var pielāgoties digitālajai pārejai kultūras mantojuma jomā; un kā profesionālās organizācijas, piemēram, Europeana, var veicināt šo pāreju, vienlaikus veicinot dialogu starp akadēmiskajām aprindām un kultūras mantojuma nozari.
Papildus ieguldījumam šajā pētījumā es arī palīdzēju Europeana Research organizēt divus tiešsaistes pasākumus, kas bija paredzēti jauniem profesionāļiem un saistītām ieinteresētajām personām. Pirmā bija jauno profesionāļu dvīņu sarunas , kas sniedza iespēju auditorijai mācīties no diviem pārsteidzošiem runātājiem, kuri nesen iestājās akadēmiskajās aprindās un kultūras mantojuma nozarē. Otrais bija Digitālā kultūras mantojuma profesionāļu nākotnes veidošana: “Pioniering Approaches in Higher Education”– apaļā galda diskusija par universitāšu programmu izstrādi un īstenošanu, īpašu uzmanību pievēršot digitālajam kultūras mantojumam.
Lai gan ideja par pirmo pasākumu jau bija sākusies, kad es pievienojos komandai, man bija aizraujoša iespēja izstrādāt otro pasākumu no paša sākuma. Pamatojoties uz saviem sākotnējiem pētījumiem, es apzināju dažas studiju programmas, kuru centrā ir digitālais kultūras mantojums, sazinājos ar programmu direktoriem/koordinatoriem un uzaicināju trīs no viņiem apspriest, kā viņi izstrādāja programmu, kādas prasmju nepilnības viņi konstatēja un kādus padomus viņi piedāvātu studentiem, kas ienāk nozarē.
Papildus šo pasākumu organizēšanai aizkulisēs man bija arī tas gods vadīt klātienes sesijas ar apbrīnojamās Europeana fonda komandas atbalstu. Kā jauns profesionālis es patiešām novērtēju mācību pieredzi, organizējot šos pasākumus, kas bija neaizmirstamākie brīži manā īsajā tikšanās reizē ar Europeana.
Zināšanu apmaiņa un papildu mācību iespējas
Papildus praktikanta darbam Europeana fonds man piedāvāja lielisku vidi, lai iepazītos ar dažādiem projektiem organizācijā. Man bija iespēja runāt ar kolēģiem, kuru darbs, iespējams, tieši nepārklājas ar manu darbu, bet kuru atziņas tomēr bija interesantas un svarīgas manām pētniecības interesēm. Iepazīšanās ar tiem, kas strādā aizkulisēs, lai atbalstītu tādas strukturāli sarežģītas organizācijas darbību kā Europeana, bija reta iespēja! Pašā pēdējā prakses dienā man bija brīnišķīga saruna ar direktoru Hariju Verveienu (Harry Verwayen) par Europeana iniciatīvas vēsturi un misiju, vienotas Eiropas kultūras mantojuma datu telpas izveidi un digitālo spēju pilnveidošanu starp kultūras iestādēm pēcpandēmijas pasaulē.
Prakses veikšana uz vietas KB ēkā (Nīderlandes Nacionālā bibliotēka) arī ļāva man iepazīties ar citām organizācijām ēkā. Man īpaši patika ekskursija pa KB LAB un sarunas ar citiem pētniekiem un studentiem praktikantiem, kuri dalās ar manu aizraušanos ar digitālo kultūras mantojumu. Šīs iedvesmojošās sarunas sniedzas tālāk par akadēmiskajiem diskursiem un sniedza man vērtīgu ieskatu kultūras mantojuma profesionāļu reālās pasaules praksē.
Uzzināt vairāk
Lai uzzinātu par prakses iespējām nākotnē, lūdzu, apmeklējiet Karjeras lapu.