Kādi ir daži ar autortiesībām nesaistīti ierobežojumi attiecībā uz publisko īpašumu?
Mūsu sesija sākās ar vispārēju ievadu par instrumentiem, izņemot autortiesības, kas varētu noteikt ierobežojumus attiecībā uz publisko domēnu. Šādi instrumenti varētu novērst vai ierobežot iesaistīšanos darbā vai padarīt to atkarīgu no konkrētiem nosacījumiem, piemēram, darba autora piekrišanas to atkalizmantot. Šie ierobežojumi varētu izrietēt no ētikas kodeksiem, kas kultūras mantojuma iestādēm jāievēro, jo īpaši, ja darbs ietver sensitīvus tematus. Tie var izrietēt arī no valsts kultūras mantojuma tiesību aktiem, kuros ierobežojums ne vienmēr ir saistīts ar autortiesībām uz darbu, bet tiek īstenots pat tad, ja darbs ir publiski pieejams.
Šim ievadam sekoja padziļinātas diskusijas par autortiesību 14. pantu Digitālā vienotā tirgus direktīvā (CDSM) un tās īstenošanu, jo īpaši Itālijā, Grieķijā un Nīderlandē. Saskaņā ar šo pantu dalībvalstīm savos tiesību aktos jāparedz noteikumi, kas nosaka, ka autortiesības vai blakustiesības neattiecas uz materiāliem, kas iegūti, reproducējot vizuālās mākslas darbu, kura aizsardzības termiņš ir beidzies. Tomēr, ja materiāls, kas izriet no šādas reproducēšanas darbības, ir oriģināls tādā ziņā, ka tas ir autora paša intelektuālā jaunrade, darbs joprojām var tikt aizsargāts ar autortiesībām. Viens no šā noteikuma galvenajiem mērķiem ir nepieļaut, ka kultūras mantojuma iestādes atsaucas uz autortiesībām uz kultūras mantojuma darbu digitālajām reprodukcijām savās kolekcijās, kas jau ir publiski pieejamas. Tas nozīmē, ka no kultūras mantojuma iestādēm tiek sagaidīts, ka tās ievēros šādu darbu publiskā domēna statusu, nepiemērojot turpmākus ierobežojumus to digitalizācijai, lai atbalstītu “piekļuvi kultūrai un tās veicināšanu” (CDSM 53. apsvērums).
Tomēr daži nosacījumi, kas noteikti citos instrumentos un kas pārsniedz autortiesības, kā novērots dažās dalībvalstīs, kuras aplūkotas turpmāk, mazina 14. panta ietekmi un rada papildu šķēršļus publiskās sfēras aizsardzībai.
CDSM 14. pants un situācija Itālijā
Europeana Autortiesību kopienas vadības grupas loceklis Deborah de Angelis paskaidroja pašreizējo situāciju Itālijā attiecībā uz CDSM 14. panta transponēšanu Itālijas Autortiesību likumā. Viņa uzsvēra, ka stingra kultūras mantojuma aizsardzība Itālijā nav ietekmēta pat pēc panta transponēšanas. Lietotājiem joprojām ir jāiegūst atļauja no kultūras mantojuma iestādes, kurai pieder fizisks darbs, un jāmaksā koncesijas maksa par valstij piederoša kultūras mantojuma digitālo attēlu reproducēšanu publiskā telpā, ja šādas reproducēšanas ir paredzētas komerciālai izmantošanai.
Turklāt 2023. gada aprīlī Itālijas Kultūras ministrija ieviesa minimālās maksas par valstij piederoša kultūras mantojuma digitālo reprodukciju, tostarp publiskā sektora darbu, komerciālu izmantošanu. Dekrēts attiecas uz visām valstij piederošām publiskām kultūras mantojuma iestādēm, un tas ietekmēs arī iestādes, kuras jau ir publicējušas valstij piederoša kultūras mantojuma digitālās reprodukcijas ar Creative Commons licencēm, lai nodrošinātu turpmāku atkalizmantošanu. De Angelis uzskata, ka šī situācija nopietni apdraud publisko telpu un māksliniecisko izpausmi, jo noteikumi paredz ievērojamus ierobežojumus kultūras mantojuma brīvai apritei un izmantošanai.
Līdzīgas problēmas novērotas Grieķijā saistībā ar CDSM 14. pantu
Europeana autortiesību kopienas vadības grupas pārstāve Marina Markellou norādīja, ka tāda pati problēma ir vērojama arī Grieķijā, iespējams, pat sliktākā stāvoklī. Neraugoties uz to, ka CDSM 14. pants ir burtiski transponēts Grieķijas tiesību aktos, Grieķijas Kultūras mantojuma kodeksā noteiktais ierobežojums joprojām pastāv. Tas nozīmē, ka ir vajadzīga Grieķijas Kultūras ministrijas iepriekšēja atļauja valstij piederošu kultūras priekšmetu reproducēšanai, izplatīšanai un attēlošanai ne tikai komerciālos, bet arī nekomerciālos nolūkos. Atļauja tiek piešķirta, samaksājot nodevu Grieķijas Kultūras resursu attīstības organizācijai, kas arī nosaka piešķirtās atļaujas ilgumu un nosacījumus. Tāda standartizēta procesa trūkums, kas ir dārgs, laikietilpīgs un nepārredzams, ir papildu grūtības šādai pārmērīgai atrunai.
Tāpēc šķiet, ka noteikums ir pretrunā pat attiecībā uz tāda autortiesību materiāla izmantošanu, uz kuru attiecas autortiesību izņēmumi un ierobežojumi, un tas rada būtiskas problēmas kultūras mantojuma darbu likumīgai atkalizmantošanai.
Panākumi saistībā ar CDSM 14. pantu Nīderlandē
Mūsu sesijā piedalījās arī Europeana 14. panta darba grupas loceklis Maarten Zeinstra, kurš izskaidroja 14. panta transponēšanas un īstenošanas statusu Nīderlandē. Viņš paskaidroja, ka CDSM 14. pants nav transponēts Nīderlandes tiesību aktos, jo tie jau atbilst CDSM noteikumam. Neraugoties uz to, Zeinstra norādīja, ka dažkārt viņš ievēro atsevišķu kultūras mantojuma iestāžu praksi, kas ierobežo darbu atkalizmantošanu publiskajā telpā, piemēram, atļaujot lejupielādēt darbus tikai nekomerciāliem mērķiem. Tomēr, par laimi, atšķirībā no situācijas Itālijā un Grieķijā, Nīderlandei nav papildu ierobežojumu attiecībā uz publisko domēnu, kas izriet no kultūras mantojuma kodeksiem.
Sekojiet līdzi 14. panta darba grupas darbam
CDSM 14. panta īstenošanas un ietekmes sadrumstalotā vide var radīt neskaidrības daudziem, un ir vajadzīgi kopīgi centieni, lai izprastu dažādās lietojumprogrammas un strādātu pie tā, lai aizsargātu publiskā sektora mērķus. Ja vēlaties sekot līdzi norisēm šajā jomā, iepazīstieties ar Europeana 14. panta darba grupas darbu!
Uzziniet vairāk un iesaistieties!
Vai jums patika lasīt par šīm diskusijām? Tad pievienojieties mums gaidāmajās Autortiesību un politikas biroja stundās! Pārskats par visām gaidāmajām sesijām ir pieejams šeit. Mūsu nākamā sesija 12. decembrī būs veltīta pārrobežu lietojumiem: precizēt jautājumus par piemērojamo jurisdikciju, izmantojot ar autortiesībām aizsargātus materiālus.