Frankfurte, 2018. gada 11. oktobris. Kādi ir labākie veidi, kā atbalstīt tehnoloģiju virzītu inovāciju Eiropas, valstu un reģionālā līmenī? Kas notiks, ja mēs kā sabiedrība nerīkosimies tagad? Šodien 14 Eiropas partneri prezentēja savu jauno “Eiropas manifestu par atbalstu inovācijai kultūras un mākslas jomā; radošās nozares” preses konferencē festivālā “ARTS+” par kultūras nākotni.
Pirmo reizi Eiropas radošās nozares vienoti aicina sniegt plaša mēroga atbalstu inovācijai kultūrā. Vienlaikus tās ir stingri brīdinājušas, ka bez šāda atbalsta nozaru, tostarp žurnālistikas, apraides, kultūras mantojuma un izdevējdarbības, panākumi tuvākajā nākotnē ir apdraudēti. Kā 14 partneri norāda savā manifestā: “Kultūra ir viena no Eiropas lielākajām vērtībām. Taču lielu tehnoloģisko pārmaiņu laikmetā Eiropai ir vajadzīga efektīvāka inovācijas stratēģija kultūras un radošajām nozarēm. Pašlaik lielo tirdzniecības platformu loģika pārveido ne tikai Eiropas tirgus, bet arī tās sabiedrību. Kultūra palīdz mums izprast mūsu pasauli, un tai būtu jānodrošina morāls kompass tehnoloģijām. Lai stiprinātu kultūru šajā funkcijā un dotu iedzīvotājiem iespēju maksimāli izmantot kultūru, mums ir vajadzīgs milzīgs sabiedrības atbalsts inovācijai kultūrā, taču šāda atbalsta pašlaik trūkst.”
“Radošo un kultūras nozaru sociālā, kultūras un ekonomiskā nozīme ir milzīga,” šodienas preses konferencē sacīja Eiropas Parlamenta deputāts Christian Ehler. “Tās ir svarīga nozare Eiropā — lielāka nekā, piemēram, autobūves vai ķīmijas nozare, ja runa ir par to ietekmi uz darbvietām. Ir pienācis laiks uzskatīt šīs nozares par svarīgām nozarēm, piešķirt tām pelnīto nozīmi un izvirzīt tās inovācijas politikas centrā Eiropas līmenī.” Ehler bija arī līdzreferents Eiropas Parlamenta ziņojumam, kurā jau 2016. gada beigās tika aicināts izstrādāt saskaņotu Eiropas politiku radošajām nozarēm un uzsvērta nozaru nozīme, nodrošinot “vairāk nekā 12 miljonus pilna laika darbvietu, kas veido 7,5 % no ES darbaspēka, radot iekšzemes kopproduktam pievienoto vērtību aptuveni EUR 509 miljardu apmērā (5,3 % no ES kopējās bruto pievienotās vērtības).” Manifests atbalsta Eiropas Parlamenta ziņojumā paustās prasības un mudina ātri īstenot saskaņotu inovācijas politiku radošajām nozarēm Eiropas, valstu un reģionālā līmenī.
“Jaunas radikālas tehnoloģijas, piemēram, mākslīgais intelekts, drīzumā izzudīs, un, ja mēs vēlamies saglabāt savu konkurētspēju kultūras mantojuma jomā, mums ir jāuzņemas nopietnas saistības un jāveic ieguldījumi mūsu digitālajā nākotnē, tādās infrastruktūrās kā Europeana, vai arī mēs riskējam kļūt par Silīcija ielejas digitālajām kolonijām. Tādēļ Eiropas Savienībai ir jāpieņem vēl viens drosmīgs un pārdomāts lēmums: vēlreiz veicināt digitālo pārveidi saskaņā ar mūsu noteikumiem, lai mēs varētu turpināt dot iespēju mūsu kultūras nozarei atraisīt šo potenciālu no iekšienes,” sacīja Europeana fonda izpilddirektors Harijs Vervejens.
“Lai gan radošajās un kultūras nozarēs ir daudz inovatīvu iniciatīvu un jaunuzņēmumu, ļoti nedaudzas no tām sasniedz pietiekamu mērogu, lai tām būtu lielāka ietekme uz sabiedrību vai tirgu,” sacīja ARTS+ līdzdibinātājs Holger Volland. “Mēs redzam, ka pieaug plaisa starp tehnoloģijām un kultūru. Kultūrai un līdz ar to arī sabiedrībai ir grūti panākt tehnoloģisko inovāciju eksponenciālo ātrumu.”
Itālijas Fitzcarraldo fonda priekšsēdētājs un THE ARTS+ stratēģiskais partneris Ugo Bacchella norādīja, ka “ir vajadzīgi pielāgoti ieguldījumi un strukturāls atbalsts, lai mēs varētu pilnībā gūt labumu no tehnoloģiju virzītas inovācijas un inovācijām kultūras ražošanā un izplatīšanā, kas iedzīvotāju ikdienas dzīvē ienestu vairāk kultūras. Tas ir veids, kā maksimāli izmantot kultūras daudzveidību un pārvarēt kultūras nozaru sadrumstalotību.”
Pēdējos mēnešos 14 Eiropas partneri ir sadarbojušies, lai apzinātu būtiskākos strukturālos šķēršļus inovācijai radošajās nozarēs un rastu labākos risinājumus saskaņotai stratēģijai. Rezultāts — manifests — pirmo reizi tika prezentēts vakardienas ARTS+ inovācijas samitā, kurā piedalījās vairāk nekā 100 starptautisku ekspertu no kultūras, tehnoloģiju, politikas un uzņēmējdarbības jomām.
Manifestā apzinātie lielākie šķēršļi inovācijai:
1. Augsta sadrumstalotības pakāpe un izolēta mentalitāte, kas atspoguļo nozaru, valodu un valstu dalījumu, neraugoties uz to, ka izšķiroša nozīme ir starpnozaru un pārrobežu sadarbībai.
2. vispārējs investīciju, finansējuma un finansējuma trūkums: no ārējiem ieguldītājiem tiek piesaistīts maz ieguldījumu, un pastāv tikai nedaudzas ievērojama mēroga publiskā finansējuma politikas.
3. Radošo nozaru īpatnības un tas, kā tās ietekmē inovāciju, nav viegli izmērāmas un viegli saprotamas. Sabiedriskās politikas veidotāji tos vēl nav atzinuši.
4. Tehniskās un uzņēmējdarbības prasmes nav pietiekami integrētas.
5. Vērtību tīkli mainās, radot vajadzību pēc jauniem vērtību un uzņēmējdarbības modeļiem.
6. Kultūra un radošums pastāv arvien globālākā kontekstā, tomēr kultūras un politikas dalībniekiem bieži vien joprojām ir vietējā domāšana.
Manifestā ir ierosināti šādi atbalsta pasākumi kultūras un radošajām nozarēm:
1. Atzīt nozaru konverģējošo un hibrīdo struktūru un ieviest skaidrāku politiku, lai atbalstītu to inovācijas potenciālu.
2. Palielināt publiskās investīcijas kultūras un radošajās nozarēs līdz līmenim, kas atbilst to kā galvenās nozares nozīmīgumam, un pielāgot finansēšanas programmas to vajadzībām.
3. Padarīt pievilcīgākus ieguldījumus nozarēs, stiprinot alternatīvus ieguldījumu veidus un radot jaunus ieņēmumu avotus.
4. Stiprināt dialogu starp politikas, kultūras, tehnoloģiju un nozares ieinteresētajām personām, kā arī starpniekiem, pētniecības dalībniekiem un pilsonisko sabiedrību.
5. Atbalstīt plašāku inovācijas definīciju, lai iekļautu “nesaistošu” inovāciju.
6. Stiprināt kultūras un radošo nozaru starptautisko raksturu, palielinot pārvalstiskas politikas un inovācijas atbalsta pasākumu nozīmi, jo īpaši ES līmenī.
Eiropas manifests “Atbalsts inovācijai kultūras un mākslas jomā — radošās nozares” ir rezultāts ARTS+ inovācijas samitam (2018. gada 10. oktobris), kas tika organizēts kā daļa no ALDUS (Eiropas grāmatu gadatirgu tīkla, www.aldusnet.eu)un ko līdzfinansē Eiropas Savienības programma “Radošā Eiropa”.
Manifesta publikācijas stratēģiskie partneri ir Fitzcarraldo fonds / ArtLab un Eiropas Radošās uzņēmējdarbības tīkls (ECBN) / eiropas radošās ekonomikas centrs (ecce). Kopā ar ARTS+ tie bija Manifesta iniciatori. Citi programmas partneri ir Eiropas Izdevēju federācija; Börsenverein des Deutschen Buchhandels (Vācijas Izdevēju un grāmatu tirgotāju asociācija); Itālijas Izdevēju asociācija AIE; Europeana fonds; NEMO (Eiropas muzeju organizāciju tīkls); un pētījumi plašsaziņas līdzekļu, inovācijas un tehnoloģiju jomā (SMIT), Briseles Brīvās universitātes (VUB) pētniecības grupa, kas ir daļa no pētniecības tīkla imec (Flandrija) un partneris ES finansētajā projektā MediaRoad. Tīkla partneri ir Fundación Germán Sánchez Ruipérez; Deutscher Museumsbund e.V.; UNESCO Vācijas komisija; I3 — koordinēta atbalsta darbība (CSA), ko finansē Eiropas Komisija (ko pārstāv T6 Ekosistēmas); Jaunie Eiropas plašsaziņas līdzekļi (NEM), ES finansētā projekta VitalMedia partneris; un Pasaules Laikrakstu un ziņu izdevēju asociācija (WAN-IFRA), izmantojot tās Globālo aliansi plašsaziņas līdzekļu inovācijai.
Manifestu var atrast šeit.
ARTS+ INNOVATION SUMMIT PARTNERS & QUOTES; SPEAKERS
“Bez pienācīga atbalsta to pastāvīgajai tehnoloģiskajai un digitālajai attīstībai muzeji nespēs pilnībā izmantot savu potenciālu, un pastāv risks, ka tie kļūs nebūtiski lielai sabiedrības daļai.” David Vuillaume, Eiropas Muzeju organizāciju tīkla NEMO priekšsēdētājs un Deutscher Museumsbund direktors, [email protected]
“Jaunas radikālas tehnoloģijas, piemēram, mākslīgais intelekts, drīzumā izzudīs, un, ja mēs vēlamies saglabāt savu konkurētspēju kultūras mantojuma jomā, mums ir jāuzņemas nopietnas saistības un jāveic ieguldījumi mūsu digitālajā nākotnē, tādās infrastruktūrās kā Europeana, vai arī mēs riskējam kļūt par Silīcija ielejas digitālajām kolonijām. Tādēļ Eiropas Savienībai ir jāpieņem vēl viens drosmīgs un pārdomāts lēmums: vēlreiz veicināt digitālo pārveidi ar saviem noteikumiem, lai mēs varētu turpināt dot iespēju mūsu kultūras nozarei atraisīt šo potenciālu no iekšienes.” Harry Verwayen, Europeana fonda izpilddirektors, [email protected]
“Ir pienācis laiks Eiropai ieviest inovācijas atbalsta politiku grāmatu nozarē un radošajās nozarēs kopumā, kas patiesi atspoguļo to lomu un potenciālu, vienlaikus atzīstot to vajadzības un īpatnības.” Rudy Vanschoonbeek, Eiropas Izdevēju federācijas (FEP) priekšsēdētājs
“Piemēri, piemēram, jaunuzņēmumu akselerators Contentshift vai e-grāmatu ekosistēma Tolino, ko Vācijas izdevējdarbības nozare izstrādājusi sadarbībā ar IKT, liecina par interesi par inovāciju grāmatu izdevējdarbības nozarē. Taču, lai nākotnē nodrošinātu satura daudzveidību un kvalitāti, ir ļoti nepieciešams efektīvs finansiāls un strukturāls atbalsts inovācijai.” Cigdem Aker, Stratēģijas unamp nodaļas vadītājs; Innovation, Börsenverein des Deutschen Buchhandels (Vācijas Izdevēju un grāmatu tirgotāju asociācija), [email protected]
“Grāmatu nozarei būtu lieliskas iespējas, ja būtu ieviesta atbilstoša inovācijas atbalsta politika. Mums šis atbalsts ir vajadzīgs, pirmkārt, lai veidotu inovatīvas partnerības ar bibliotēkām un skolām, kuru mērķis ir risināt lasīšanas paradumu izmaiņas, un, otrkārt, lai izveidotu “ārpus izolētības” stratēģijas, kas vērstas pret milzīgo tehnoloģiju uzņēmumu platformas modeļa spēku.” Luis González, Fundación Germán Sánchez Ruipérez (Spānija) direktors, [email protected]
“Izdevējnozarei ir vajadzīgi gan noteikumi, gan instrumenti: pēdējos mēnešos debatēs galvenā uzmanība tika pievērsta pirmajai — Autortiesību direktīvai; ir pienācis laiks paskatīties arī uz otro: atbalsts inovācijai visās radošajās nozarēs. Vakardienas balsojums CULT komitejā ir ļoti daudzsološs: Parlaments ierosina piešķirt līdzekļus radošo nozaru atbalstam un tādās svarīgās jomās kā autortiesību pārvaldība un pieejamība. Mēs ceram, ka šis virziens tiks ievērots nākamajos posmos.” Piero Attanasio, AIE (Itālijas Izdevēju asociācija) Eiropas lietu, pētniecības un inovācijas vadītājs, [email protected]
“Platformizācija un digitālā pārveide arvien vairāk ietekmē Eiropas plašsaziņas līdzekļu dalībnieku lomu starptautiskajā konkurencē. Lai risinātu šo jautājumu, kultūras un radošajām nozarēm ir vajadzīgs labāks Eiropas iestāžu atbalsts, jo īpaši attiecībā uz ilgtspējīgu uzņēmējdarbības modeļu izstrādi, kas ļautu mazajiem un vidējiem Eiropas dalībniekiem vienlīdzīgi konkurēt ar lielajām platformām. Šie jautājumi būtu ļoti skaidri jāatspoguļo arī nākamajā Eiropas budžetā (2021.–2027. gadam), kas pašlaik tiek apspriests Eiropas Parlamentā un Eiropadomē." Simona De Rosa, T6 Ekosistēmu vecākā pētniece, [email protected]
“Platformas vadītā digitālajā nākotnē inovatīvām Eiropas mediju nozarēm ir izšķiroša nozīme, lai nodrošinātu, ka iedzīvotājiem ir pieejams daudzveidīgs saturs. Tas var notikt tikai ar lielāku atbalstu Eiropas, valstu un vietējā līmenī, lai nodrošinātu vienlīdzīgus konkurences apstākļus šīm nozarēm.” Heritiana Ranaivoson, pētījumu imec-SMIT-VUB vecākā pētniece, [email protected]
"Kultūra un tehnoloģijas ir cilvēka radīti darbi, un kā tādi tām ir kopīga DNS. Šajā ziņā kultūras nozare ir pilnībā jāiesaista digitālajā vidē. Ne kā ārzemju zemes apmeklētāji, bet kā sociālie dalībnieki, kas pretendē uz to, kas ir viņu pa labi." Octavio Kulesz, Editorial Teseo / UNESCO eksperts, [email protected]
“Mūsdienīgai inovācijas atbalsta politikai un programmām ir izšķiroša nozīme Eiropas kultūras un radošajās nozarēs. Lieliem pūliņiem jābūt vērstiem uz politikas veidošanas modernizāciju, proti, intensīvu sadarbību starp izolētiem reģioniem un pamatojoties uz nozares konkrētajām vajadzībām. Ir vajadzīga ilgtermiņa un uzticama sadarbība. Galvenajās debatēs par nākotnes prasībām atbilstošām atbalsta programmām ir jāiekļauj digitālā pasaule, globālie savienojumi un apmaiņas un sadarbības uzlabošana.” Sylvia Amann, inforelais, EU-OMC ekspertu grupas līdzpriekšsēdētāja, [email protected]
> Atrast papildu paziņojumus presei šeit >https://www.buchmesse.de/en/press/press-releases
> Atrast papildu paziņojumus presei šeit >https://www.buchmesse.de/en/press/press-material
Frankfurter Buchmesse ir lielākais starptautiskais izdevējdarbības gadatirgus, kurā piedalās vairāk nekā 7300 izstādes dalībnieku no 102 valstīm, aptuveni 286 000 apmeklētāju, vairāk nekā 4000 pasākumu un aptuveni 10 000 akreditētu žurnālistu un blogeru. Tas arī apvieno galvenos dalībniekus no izglītības, filmu, spēļu, STM, akadēmiskās publicēšanas un uzņēmējdarbības informācijas jomām. Kopš 1976. gada grāmatu gadatirgū ir ikgadējs Goda valsts viesis, kas dažādos veidos iepazīstina apmeklētājus ar savu grāmatu tirgu, literatūru un kultūru. Frankfurter Buchmesse organizē Vācijas izdevēju dalību aptuveni 20 starptautiskos grāmatu gadatirgos un visa gada garumā rīko tirdzniecības pasākumus lielākajos starptautiskajos tirgos. Piekļuve Biznesa klubam ar tā augstākās klases pakalpojumiem, tīklošanas pasākumiem un konferencēm, piemēram, THE MARKETS, ir pieejama tikai ar biznesa biļeti, kas ir augstākās klases iespēja B2B apmeklētājiem. ARTS+ tika atklāts 2016. gadā kā gadatirgus, biznesa festivāls un starptautiska tikšanās vieta kultūras un radošajām industrijām. Tās mērķis ir izmantot digitalizācijas potenciālu radošam saturam un attīstīt jaunas uzņēmējdarbības jomas. Frankfurtes EDU, Frankfurtes Buchmesse starptautiskā izglītības platforma, iepazīstina ar inovatīvām koncepcijām, saturu un tehnoloģijām mācību nākotnei. Campus Weekend Frankfurter Buchmesse ir veltīta universitāšu studentiem. Frankfurter Buchmesse ir Börsenverein des Deutschen Buchhandels (Vācijas Izdevēju un grāmatu tirgotāju asociācija) meitasuzņēmums. https://www.buchmesse.de/en
Saziņa ar plašsaziņas līdzekļiem:
Press & Corporate Communications, Frankfurter Buchmesse
Katja Böhne, Vice President Marketing & Communications, Tālrunis: +49 (0) 69 2102-138, [email protected]
Komunikācijas direktors Katrin Grün, tālr.: +49 (0) 69 2102-170, [email protected] Tina Pfeifer, sabiedrisko attiecību vadītāja, tālr.: +49 (0) 69 2102-271, [email protected]