Šā gada sākumā Eiropas Komisija uzsāka izpētes apspriešanu par elektronisko sakaru nozares un tās infrastruktūras nākotni. Apspriešanā tiek apsvērta iespēja, ka visiem dalībniekiem, kas gūst labumu no digitālās pārveides, turpmākajos gados būs jāsniedz taisnīgs ieguldījums Eiropas nepieciešamajos ieguldījumos šajā jomā. Europeana fonds ar prieku sadarbojās ar Creative Commons un Starptautisko bibliotēku asociāciju un iestāžu federāciju (IFLA), lai apspriešanā iesniegtu kopīgu atbildi.
Mūsu kopīgajā iesniegumā mēs atzinīgi vērtējam Eiropas Komisijas centienus izpētīt, kā paplašināt platjoslas piekļuvi un nodrošināt, ka tīklu jauda turpina paplašināties, un atbalstīt noderīgu inovāciju. No otras puses, mēs paužam bažas, ka tas varētu radīt jaunu juridisko pamatu telesakaru uzņēmumiem pieprasīt maksājumus no satura un lietojumprogrammu nodrošinātājiem par datplūsmas nosūtīšanu un “radīšanu”. Tas varētu negatīvi ietekmēt tīkla neitralitāti un veselīgu internetu, kura pamatā ir atvērtība un taisnīgums — vērtības, ko visas trīs iesniedzējas organizācijas ļoti augstu vērtē un aizstāv.
Kopīgajā iesniegumā ir uzsvērta šīs attīstības īpašā ietekme uz zināšanu un kultūras mantojuma iestādēm. Europeana fonds, Creative Commons un IFLA pārstāv galerijas, bibliotēkas, arhīvus, muzejus un citas iestādes un privātpersonas, kas veicina zināšanu un kultūras apmaiņu, arī tiešsaistē. Mums ir būtiska loma, kalpojot kopienām visā Eiropā, nodrošinot resursus un pakalpojumus baudīšanai, izglītībai, pētniecībai un zināšanu attīstībai, kā arī stimulējot radošumu un inovāciju, kas kalpo atvērtai, demokrātiskai un uzticamai digitālajai videi. Europeana fonds konkrēti īsteno šo redzējumu kā kopējās Eiropas kultūras mantojuma datu telpas pārvaldītājs, un visas trīs līdzparakstītājas organizācijas strādā, lai izveidotu digitālu vidi, kurā piekļuve kultūrai netiek apdraudēta vai monopolizēta.
Iestādēm un kopienām, kuras mēs atbalstām, šīs jaunās nodevas radītu īpašas bažas. Zināšanu un kultūras iestādes darbojas kā lielu datu apjomu krātuves — mēs esam atbildīgi par visu veidu plašsaziņas līdzekļu un informācijas vākšanu, glabāšanu un pieejamības nodrošināšanu plašai sabiedrībai, bieži vien saskaņā ar publiskām pilnvarām. Lai gan individuāls lietotājs var neizmantot visu informācijas katalogu, kopīga kalpošana mūsu kopienām var nozīmēt liela datu apjoma apkalpošanu. Turklāt zināšanu un kultūras iestādes kalpo akadēmiķiem un pētniekiem, kuru sabiedriskas nozīmes darbībām ir vajadzīga piekļuve lielam korpusa apjomam.
Mēs baidāmies, ka saskaņā ar šo priekšnoteikumu šādas iestādes varētu tikt uzskatītas par “lieliem satiksmes ģeneratoriem” un būtu spiestas maksāt jaunas maksas. Kā sabiedriskas iestādes tās jau saskaras ar ievērojamu budžeta slogu, un jaunas maksas neizbēgami nozīmētu ierobežot mūsu sniegtos pakalpojumus un izmantot mūsu resursus, lai palielinātu telekomunikāciju operatoru apgrozījumu, nevis pildītu mūsu uzdevumus.
Kā mēs atzīmējam mūsu kopīgajā iesniegumā, ir daudzi citi veidi, kā atbalstīt atvērtu, stabilu un cenas ziņā pieejamu piekļuvi internetam, tostarp paplašinot piekļuvi bezvadu pakalpojumiem un kopienas tīkliem, modernizējot universālā pakalpojuma finansējumu un sadarbojoties ar zināšanu un kultūras iestādēm, kas dažos gadījumos jau strādā, lai nodrošinātu interneta piekļuvi apkārtējiem iedzīvotājiem. Mēs ceram, ka šīs un citas idejas būs uzmanības centrā, šai apspriešanai virzoties uz priekšu.
Europeana fonds, Creative Commons un IFLA ir gatavi sadarboties ar Eiropas Komisiju un citām ieinteresētajām personām, lai rastu alternatīvus veidus, kā nodrošināt atvērtu internetu un vienlīdzīgu attieksmi pret datu plūsmu visiem saskaņā ar tīkla neitralitātes principu.