Vai varat pastāstīt par savu lomu Statens muzejā Kunst?
Man ir paveicies, ka es darbojos kā tilta veidotājs starp lielāko mākslas kolekciju Dānijā un sabiedrību — ne tikai savā valstī, bet visā pasaulē. Kopš 2008. gada mūsu stratēģija ir bijusi “lietotāju radošuma katalizators”. Mēs cenšamies sasniegt šo mērķi, padarot digitalizēto kolekciju radikāli atvērtu, un mudinām dizainerus un māksliniekus, skolēnus un jauniešus, amatierzinātniekus un daudz ko citu aktīvi atkārtoti izmantot. Mums bija svarīgi ieviest skaidru un lietotājdraudzīgu atvērto licencēšanu, lai cilvēki zinātu, ka viņi var brīvi izmantot mākslu. Mūsu kolekcija ir daļa no Commons, un mums visiem ir kopīgas tiesības uz to.
Kāda ir Jaunā Eiropas “Bauhaus” nozīme jūsu darbā?
Cik man zināms, šī ir pirmā reize, kad mēs esam redzējuši tik skaidru un pārliecinošu aicinājumu kultūras nozarei veicināt ilgtspējīgāku nākotni. Pārāk bieži māksla un kultūra tiek uztvertas kā papildinājums, tiklīdz ir ieviestas sabiedrības pamatinfrastruktūras, piemēram, dekoratīvais apledojums uz kūkas. Jaunajā Eiropas “Bauhaus” mākslai un kultūrai ir būtiska nozīme patiesi dzīvotspējīgas sabiedrības veidošanā, kurā mēs labāk rūpējamies par dabu un cits par citu, jo, citējot Elizabeti Holšteinu, jaunu dāņu uzņēmēju, kuru es ļoti iedvesmoju, “Radošums ir fundamentāli problēmu risināšana... Jo vairāk jūs ļaujat savam radošumam jūs vadīt, jo lielāka ir jūsu spēja atbrīvoties no tā, kas var justies kā slēgta situācija.” Tieši tāpēc mēs atbrīvojam mūsu digitalizēto kultūras mantojuma kolekciju: tāpēc tas var būt resurss sabiedrības novatoriskajās un radošajās rokās.
Ko jums nozīmē Jaunais Eiropas “Bauhaus”?
Iespēja kultūras nozarei šā vārda plašākajā nozīmē parādīt, ka māksla un kultūra, kā arī atbrīvojošie, līdzdalīgie spēki, kas raksturīgi to digitalizācijai, ir būtiski, lai veidotu sabiedrību, kas ir ilgtspējīga ne tikai no tehniskā viedokļa, bet arī cilvēka līmenī. “Bauhaus” mantojums ir pārrobežu sadarbība gan vārda izcelsmes vietā viduslaiku Eiropas katedrāles darbnīcās, gan 20. gadsimta mākslas un dizaina kustībā: pāri disciplinārajām, valsts un kultūras robežām. Tieši tāds ir domāšanas veids, kas vajadzīgs, lai risinātu klimata problēmas, ar kurām saskaramies mēs visi. Mums ir vajadzīgs, lai ikviens dotu savu ieguldījumu un tiktu uztverts nopietni, sākot no zinātnes un tehnoloģiju ekspertiem līdz amatierzinātniekiem, no profesionāliem dizaineriem un māksliniekiem līdz radošiem cilvēkiem no plašas sabiedrības, no zinātniekiem līdz studentiem. Digitālā kultūras mantojuma nozarei ir būtiska pieredze šo cilvēku apvienošanā, lai radītu jaunus apstākļus.

Ja piecu gadu laikā apmeklējāt kādu kultūras objektu vai kultūras mantojuma iestādi, kāda, jūsuprāt, būtu pieredze?
Atzinīgi. Vibrant. Stimulēt domāšanu un darīt lietas savādāk. Un daudzveidīgs, tāpat kā cilvēki. Dānijas muzeja direktors teica, ka, ja kultūras iestādes vēlas būt neatņemama sabiedrības daļa, viena lieta, kas nav jādara, ir likt cilvēkiem justies vientuļiem vai atsvešinātiem. Sliktākais, ko mēs varam darīt, ir likt cilvēkiem justies stulbiem; ka tad, kad viņi atstāj mūsu vietni, viņi jūtas kā mazāka persona, nekā tad, kad viņi ieradās. Tam vajadzētu būt bez intelektuālā darbaspēka, bet tā patiešām ir joma, kurā mēs varam un mums ir jāuzlabojas. Mums ir vajadzīgs visu radošums, lai atrisinātu problēmas, ar kurām mēs šodien saskaramies, un man ir skaidrs, ka mūsu publiskajām kultūras iestādēm vajadzētu būt sasaucējām.
Kā, jūsuprāt, digitālā joma var atbalstīt šo redzējumu?
Digitalizācija ir integrēta līdzdalība. Tā ir pieejama gandrīz divām trešdaļām pasaules iedzīvotāju. Apvienojiet šos divus faktorus, un digitālajai jomai ir milzīgs potenciāls ļaut arvien vairāk un daudzveidīgākiem cilvēkiem piedalīties sarunās, sarunās un darbībās, kas veido mūsu kopīgo dzīvi un attieksmi pret planētu, kas ir mūsu fundamentālākie kopresursi.
Jūs jau iepriekš esat rakstījis par mākslas izmantošanas sociālo ietekmi, lai palielinātu jauniešu pilsonisko līdzdalību; kā, jūsuprāt, digitālais mantojums var atbalstīt bagātinošas un iekļaujošas sociālās pieredzes attīstību?
Es uzskatu, ka mijiedarbība starp diviem terminiem, kas ir cieši saistīti ar “Bauhaus” mantojumu, ir diezgan produktīva, mēģinot uz to atbildēt: angļu valodas darbības vārds “building” un vācu valodas lietvārds “Bildung” – kaut kas, par ko esmu runājis dziļāk. Bildung nav iespējams pilnībā tulkot, jo tas apvieno vienā vārdā izglītības, veidošanās un kultūras kopīgo nozīmi. Ar digitālu piekļuvi kultūras mantojumam kā izejvielām radošumam un inovācijai Bildung kļūst cieši saistīts ar būvniecību. Izpratnes veidošana par pasauli un savu vietu tajā kļūst par aktīvas apstrādes, pielāgošanas, pārbūves un pārprofilēšanas produktu.
To mēs cenšamies atbalstīt ikreiz, kad palīdzam cilvēkiem izmantot mūsu digitalizēto kolekciju. Kā liecina mūsu ietekmes pētījumi, šī pieeja potenciāli palīdz viņiem atrast veidus, kā izprast un izteikt sarežģītus jēdzienus, vienlaikus strādājot radoši un intuitīvi, rada atvērtu telpu, lai dziļākā līmenī pārdomātu viņu emocionālo reakciju uz sarežģītiem jēdzieniem. Ja mēs varam panākt šāda veida ietekmi uz Jaunā Eiropas “Bauhaus” problemātisko telpu, kas potenciāli ir ļoti spēcīga.

Jaunais Eiropas “Bauhaus” veicina starpdisciplinaritāti — komisāre Marija Gabriela to ir raksturojusi kā “tiltu starp mākslas un kultūras pasauli, no vienas puses, un zinātnes un tehnoloģiju pasauli, no otras puses”. Kā kultūras mantojuma nozare var sadarboties ar citām nozarēm, lai sniegtu ieguldījumu iniciatīvā?
Svarīgs veids ir būt par sasaucēju. Kultūras mantojuma iestādes un Europeana kā mūsu kopīgais tīkla centrs ideālā situācijā ir gan fiziskas, gan virtuālas vietas, kur iedzīvotāji un eksperti var tikties iekļaujošā vidē, lai apspriestu, kā risināt mūsdienu vietējās un globālās problēmas. Kā Pīters Kaufmans (Peter Kaufman) no MIT Open Learning mums atgādina par jauno apgaismību un cīņu par brīvām zināšanām, mums ir spēcīga tradīcija būt par apgaismības un demokrātiskas pilsonības platformām. Mums ir uzticami avoti un zināšanas, uz kurām cilvēki var paļauties, piedaloties debatēs un jutekļu veidošanā pārliecinošā realitātē. Mēs to varam izmantot, lai izveidotu “Bauhaus” pārmaiņām.
