Europeana XX. Century of Change ir Europeana Generic dienests, kas koncentrējas uz 20. gadsimtu un tā sociālajām, politiskajām un ekonomiskajām pārmaiņām, kā dokumentēts fotogrāfijās, video un mākslas darbos. Lai palīdzētu popularizēt projektu, projekta grupa ir aicinājusi vairākas vadošas publiskas personas darboties kā Europeana XX “pārmaiņu vēstniekiem”, kas ietver viņu unikālā ieskata apmaiņu par tematiem, kuri attiecas uz 20. gadsimtu. Mēs priecājāmies, ka šo uzaicinājumu pieņēma Eiropas inovācijas, pētniecības, kultūras un izglītības komisāre Marija Gabriela, kas atbild par tādām programmām kā “Apvārsnis Eiropa”, “Erasmus+” un “Radošā Eiropa”.
Nesen mēs rīkojām tiešsaistes pasākumu, kurā starptautiskie žurnālisti tika uzaicināti intervēt komisāri Gabriel par Europeana XX. Komisāre arī sazinājās ar projekta redakcijas komandu, iedvesmojot viņus ar ieskatu kultūras mantojumā un ar to saistītajās stratēģijās. Mērķis ir, lai abas intervijas tiktu izmantotas, lai palielinātu informētību par projektu un veicinātu diskusijas par jautājumiem, kas uz to attiecas.
Lai gan projekts ir vērsts uz pārmaiņām 20. gadsimtā, bija neizbēgami, ka diskusijās pievērsīsies 21. gadsimta tematam par Covid-19 pandēmiju, un komisāre dalījās pārdomās par problēmām un iespējām, ar kurām kultūras nozare pašlaik saskaras.
Šis amats sniedz ieskatu komisāres pārdomās par šo tematu, jo īpaši par diviem jautājumiem, kas ir viņai tuvi un kritiski mūsu nozarei: ko pandēmija nozīmē nozares digitālajai pārveidei un digitālo kolekciju lomai izglītībā.
Digitālā pārveide un Covid-19: iespējas un problēmas
Komisāre M. Gabriel uzskata, ka problēmas, ar kurām kultūras mantojuma iestādes saskaras pandēmijas dēļ, ir ļoti reālas.
Viņa teica: “Pēdējo mēnešu laikā esmu redzējis, ka, no vienas puses, mums ir ārkārtējas mobilizācijas un radošuma spējas, bet, no otras puses, mums ir vajadzīgi resursi, mērķtiecīgi ieguldījumi un lielāks atbalsts dažos kritiskos brīžos.”
Atsaucoties uz neseno Muzeju organizāciju tīkla (NEMO) ziņojumu, komisāre Gabriela norādīja: “Trīs no četriem muzejiem norādīja uz nepietiekamiem ekonomiskajiem resursiem, nepietiekamu personāla laiku kā lielākajiem šķēršļiem digitalizācijai un pieejamībai tiešsaistē. Tikai 30 % apgalvoja, ka viņiem nav piemērota aprīkojuma digitalizācijai.”
Tomēr komisārs arī norādīja, ka “ziņojumā mums ir arī teikts, ka četri no pieciem muzejiem ir palielinājuši savus digitālos pakalpojumus, reaģējot uz durvju aizvēršanu pandēmijas laikā, un gandrīz puse no tiem tagad sniedz vienu vai vairākus tiešsaistes pakalpojumus”.
Viņa arī norādīja, ka, ja krīzei pievērsīsies un to risinās atklātā un inovatīvā veidā, tā var radīt ne tikai problēmas, bet arī iespēju nozarei ievērojami paātrināt digitālo pārveidi.
“Ir pienācis laiks, jo pieprasījums pēc labi kūrētas, kvalitatīvas virtuālas piekļuves kultūrai nekad nav bijis lielāks.”
Pārdomājot to, kā Komisija pēdējos mēnešos pati tiešsaistē izmantojusi kultūru, komisāre Gabriela uzsvēra divas attiecīgas sociālo mediju kampaņas no programmas “Radošā Eiropa” — “Radošā Eiropa mājās” un “Eiropas kultūra — jums tuva”. Kampaņas pievēršas konkrētām problēmām, ar kurām kultūras nozare saskaras krīzes rezultātā — programma “Radošā Eiropa mājās” veicina nozares bagātīgo tiešsaistes reakciju uz sadarbību ar tās auditoriju, jo krīzes laikā tās durvis uz laiku tika slēgtas, savukārt Eiropas kultūra — tuvu jums — veicina ilgtspējīgu kultūrtūrismu, izceļot Eiropas bagātīgās kultūras vērtības.
Kā komisārs norādīja: “Ņemot vērā to, ka kultūrtūrisms rada 40 % no visiem ES tūrisma ienākumiem, ir ļoti svarīgi, lai kultūras un radošās nozares pārveidotos, reaģējot uz pašreizējo situāciju. Plašai auditorijai pievilcīgu tiešsaistes vai hibrīddarbību piedāvāšana ir un paliks svarīga.”
Digitālā izglītība un tās problēmas
Tāpat kā kultūras mantojuma nozari, arī izglītības nozari ir smagi skārusi Covid-19 krīze. Pēkšņas izmaiņas piekļuvē klasei ir likušas skolotājiem un viņu organizācijām ātri pārdomāt un pielāgot mācīšanas metodes un mācību programmas jauniem virtuāliem scenārijiem. Arvien svarīgākas kļūst tādas pamatkompetences kā digitālās prasmes un kritiskā domāšana.
Tagad skolotāji un pedagogi saskaras ar pieaugošu nepieciešamību atrast alternatīvu saturu un veidus, kā sadarboties ar saviem skolēniem. Viens no risinājumiem ir izmantot tiešsaistes materiālus, piemēram, Europeana piedāvātās kolekcijas.
Komisāre Gabriela sacīja: “Kad mēs runājam par Europeana, es nekavējoties domāju par šāda veida platformu ārkārtējo nepieciešamību, kurās mums ir augstas kvalitātes saturs. Jautājums ir par to, kā padarīt šo saturu pieejamu, kas nozīmē, ka pamatā mums ir dažas problēmas.”
Šīs problēmas ir dažādas, sākot no savienojamības problēmām noteiktos Eiropas reģionos līdz ierobežotai interesei par kultūras mantojuma kā izglītojoša materiāla iekļaušanu mācību programmās, un šis lēmums ir katras dalībvalsts ziņā. Visi šie aspekti ir ņemti vērā komisāra jaunajā Izglītības rīcības plānā (2021.–2027. gadam), kurā izklāstīts EK redzējums par kvalitatīvāku, pieejamāku un iekļaujošāku digitālo izglītību Eiropā. Plāna mērķis ir veicināt augstas veiktspējas digitālās izglītības ekosistēmas attīstību un uzlabot digitālās prasmes un kompetences, kas vajadzīgas digitālajai pārveidei.
Komisārs saskata ieguvumus. Viņa teica: “Ar Izglītības rīcības plāna priekšlikumu mēs šoreiz dodam sev iespēju izveidot vismaz kopīgu sistēmu, izveidot vismaz kopīgu platformu, kurā mēs varam dalīties ar to, kas jau pastāv, un izplatīt to, lai padarītu šo platformu un Europeana pieejamāku un iekļaujošāku.”
Digitālā satura ražošana, pārveidošana un atkārtota izmantošana izglītības vajadzībām ir joma, kurā tas viss sākas, bet nekādā ziņā nav joma, kurā tas beidzas, sacīja komisāre M. Gabriela: “Radošuma veicināšana ar izglītības palīdzību ir tik svarīga. Tāpēc es vēlos uzsākt jaunas iniciatīvas, lai cilvēki darbā varētu redzēt māksliniekus, filmu veidotājus un citus radītājus. Es pilnībā ticu, ka mēs kā politiķi nevaram radīt tādas pašas zvaigznes bērnu acīs kā tad, kad viņi piedzīvo, cik lieli mākslas darbi tiek radīti. Vēlreiz: ir jādara darbs, un ir vajadzīgi lielāki resursi, lai atbalstītu, barotu un atbalstītu radošos talantus.”
Sinerģija un sadarbība
Ar aizrautīgu aicinājumu pastiprināt sadarbību starp kultūras mantojuma, izglītības un pētniecības nozarēm un to attiecīgajām finansēšanas struktūrām komisārs atzina, ka ir vajadzīgas turpmākas diskusijas un oficiālas sinerģijas.
“Šie koronavīrusa laiki ir vēlreiz parādījuši, ka attiecībā uz sinerģijām mums būtu ne tikai jārunā, bet arī jāsāk darboties un īstenot. Kāpēc gan neveidot Eiropas tīklu, pamatojoties uz esošajiem projektiem un komandām, lai palīdzētu izvairīties no kļūdām un izmantotu paraugpraksi patiesi ilgtspējīgiem centieniem?”
Pārstāvot dažādus dalībniekus, kas satiekas digitālā kultūras mantojuma krustcelēs, konsorcijs Europeana XX stingri atbalsta šādu starpnozaru sadarbības pieeju, kas jau ir izrādījusies nenovērtējama vērtība projektu līmenī.
Lai uzzinātu vairāk par Europeana XX darbu, ielūkojieties Europeana Pro projekta lapā. Lai piedalītos sarunā par iespējām un problēmām, ar kurām kultūras mantojuma nozare saskaras krīzes rezultātā, piesakieties Europeana 2020 “Krīze, pārmaiņas un kultūra”.
Šo ziņu rakstīja Jan Błaszczak, Sofie Taes un Aisha Villegas.
Europeana XX - Century of Change vēlas skaidri pateikties komisārei Gabriel un viņas kabinetam, kā arī žurnālistiem Bregtje van der Haak (VPRO Television dokumentu direktore) un Michal Klimko (kultūras žurnāliste - Polijas ziņas POLITYKA), un Ellen Harrington (DFF direktore - Deutsches Filminstitut & Filmmuseum) par viņu ieguldījumu.