Eiropas mantojuma centrā notika “Heritage Dialogues: Kultūras mantojums reģeneratīvai digitālajai pārejai ES kaimiņvalstu tīmekļseminārā novembrī. Pasākums, ko vadīja Europeana fonds, bija daļa no “Heritage Horizons: Europeana projektu nedēļa”un pulcēja aptuveni 250 dalībnieku. Tas izraisīja bagātīgas sarunas par to, kā mūsu kolēģi ES kaimiņu reģionā tuvojas Eiropas digitālajām, zaļajām un sociālajām pārmaiņām.
Pēc pirmā kultūras mantojuma dialogu pasākuma, kurā galvenā uzmanība tika pievērsta demokrātijai un iekļaušanai, otrajā kultūras mantojuma dialogā galvenā uzmanība tika pievērsta digitālajai pārveidei, uzsverot sociālās un vidiskās atbildības vērtības. Tīmekļseminārā tika pētīts, kā šie principi var dot iespēju mantojuma nozarei ES kaimiņvalstīs attīstīties un pildīt savu sabiedrisko uzdevumu digitālajā laikmetā. Tā arī uzsvēra Eiropas mēroga sadarbības iespējas, kas sniedzas ārpus ES pašreizējās dalības robežām.
Iedvesmojoties no Eiropas mantojuma centra aicinājuma rīkoties “Atbildīgas _digitālās pārkārtošanās veicināšana kultūras mantojuma labā un sadarbībā ar_to”, diskusijās galvenā uzmanība tika pievērsta līdzbiedru partneru darbam Ukrainā, Moldovā, Rietumbalkānos un Kaukāzā. Šo tīmekļsemināru organizēja Europeana fonds un Europa Nostra Eiropas mantojuma centra ES finansētā izmēģinājuma projekta ietvaros.
Skatuves iestatīšana
Mantojuma dialogi sākās ar iedvesmojošu vēstījumu no Europeana tīkla asociācijas pārvaldības padomes priekšsēdētāja vietnieces un Europeana iniciatīvas darba grupas Ukrainas digitālā kultūras mantojuma atbalstam priekšsēdētājas Sofie Taes. Viņas atzinīgi vērtējamajās piezīmēs tika uzsvērts, cik svarīga ir sadarbība un darbs kā tīklam. Viņa dalījās ar pašreizējiem Europeana iniciatīvas centieniem un tās plāniem paplašināt iesaisti ārpus ES. Albānija, Serbija, Ziemeļmaķedonija un Ukraina jau sniedz datus Europeana.eu, un tām ir atsevišķi biedri Europeana tīkla asociācijā, kas liecina par pieaugošo sadarbību ar ES kaimiņvalstīm.
Pēc tam Oleksandra Veselska 2024. gadā Hatathon iepazīstināja ar Krimas tatāru valodas projektu, kas ir Europeana digitālā mantojuma nominācijas uzvarētājs. Viņa pastāstīja, kā brīvprātīgo grupa strādā, lai saglabātu Krimas valodu, ko UNESCO atzinusi par nopietni apdraudētu, digitālajā laikmetā. Sastopamās problēmas ietver skaitļošanas lingvistu trūkumu, kas specializējas pirmiedzīvotāju valodās, paaudžu atšķirības digitālajā pratībā un valodu zināšanās, kā arī ar karu un nodarbošanos saistītus šķēršļus. Neraugoties uz to, Oleksandra atzina tādas iespējas kā kopienas noturība un iesaiste, kā arī valsts un starptautiskā ietekme. “Šie izaicinājumi tikai pastiprina mūsu apņēmību nodrošināt, ka valoda ne tikai izdzīvos, bet arī uzplauks,” viņa piebilda. Uzziniet vairāk par projektu.
Savās piezīmēs Eiropas Komisijas vārdā Izglītības un kultūras ģenerāldirektorāta kultūras, jaunrades un sporta direktors Georg Häusler uzsvēra, cik svarīga ir digitālā pārkārtošanās uz kultūras mantojumu, un uzteica Centru par ES kaimiņvalstu iesaistīšanu šajā svarīgajā diskusijā: “Centrs ir kļuvis par stūrakmeni mantojuma apspriešanai Eiropas līmenī”. Viņš uzsvēra digitālo tehnoloģiju pozitīvo ietekmi daudzās jomās, sākot no klimata pārmaiņu risināšanas līdz saglabāšanas uzlabošanai un interaktīvai auditorijas iesaistīšanai, tomēr arī uzsvēra problēmas, kas mums ir kopīgi jāpārvar, piemēram, augstās izmaksas, kas saistītas ar piekļuvi tehnoloģijām, digitālā plaisa un dažu tehnoloģiju nodrošinātāju dominējošais stāvoklis.
Paneļdiskusija par digitālo pārveidi ES kaimiņvalstīs
Paneļdiskusijā piedalījās Hulé Kechichian, Armēnijas TUMO radošo tehnoloģiju centra vecākā projektu vadītāja, Senada Demirović Habibija, Bosnijas un Hercegovinas IDEAA Pilsētu namu asociācijas priekšsēdētāja un moderatore Vesna Marjanovic, Europa Nostra Serbia ģenerālsekretāre. Sarunā tika pētīta digitālā pārveide kultūras mantojuma jomā Bosnijā un Hercegovinā un Armēnijā, kā arī plašākā nozīmē ES kaimiņvalstīs.
Paneļdiskusijas dalībnieki apsprieda pašreizējo digitālo plaisu starp ES valstīm un trešām valstīm un to, kā tas varētu ietekmēt turpmākās sadarbības iespējas. Viņi uzsvēra, ka, neraugoties uz tādām problēmām kā ierobežotas zināšanas, resursi, sociālpolitiski jautājumi un tāda kopējā tirgus kā ES trūkums, mums šī plaisa būtu jāuztver kā “digitāls tilts”, nevis kā plaisa. Šī perspektīvas maiņa veicina uz digitālo jomu orientētu sadarbību mantojuma jomā un plašākas Eiropas mēroga mantojuma auditorijas izveidi. Viņi arī uzsvēra iespējas veicināt inovāciju, izmantojot apmaiņu, un konfliktu zonās izmantot digitālo mantojumu, lai palīdzētu bruģēt ceļu ilgstošam mieram.
Digitālās pārveides vajadzību, problēmu un iespēju izpēte
Dalībnieki tika sadalīti divās atsevišķās telpās, lai varētu aktīvi diskutēt par digitālās pārveides vajadzībām, izaicinājumiem un iespējām. Šīs saistošās sesijas veicināja moderatori Amra Hadžimuhamedović, Starptautiskā Bosnijas foruma Kultūras mantojuma centra direktore, un Jolan Wuyts no Europeana fonda.
Katra grupa tika uzsākta ar iedvesmojošu sarunu starteri. Pirmajā grupā Slovēnijas Nacionālās un universitātes bibliotēkas direktora vietniece un Europeana tīkla asociācijas locekle Ines Vodovipec dalījās ar ieskatu par to, kā Europeana valstu grupa Slovēnijā sadarbojas ar Armēniju un Ziemeļmaķedoniju digitālās pārveides iniciatīvu jomā. Otrajā grupā Olena Zenchenko no Zagtās mākslas muzeja Ukrainā dalījās ar informāciju par to, kā šis virtuālais muzejs piedāvā Krievijas okupantu iznīcināto vai nozagto kultūras mantojuma objektu digitālas kopijas.
Pēc tam dalībnieki atkal sanāca uz plenārsēdi, lai dalītos savā pieredzē un galvenajās atziņās. Pēc tīmekļsemināra, pamatojoties uz šīm diskusijām, tiks sagatavots īss ziņojums. Tā sniegs ieguldījumu plašākās projekta darbībās, piemēram, politikas ieteikumos, kas adresēti jaunievēlētajām ES iestādēm, lai pienācīgi iesaistītu un veicinātu apmaiņu ar ES kaimiņvalstīm.
Noslēgums un turpmākie pasākumi
Europa Nostra ģenerālsekretāre un Eiropas mantojuma centra projekta vadītāja Sneška Quaedvlieg-Mihailović teica noslēguma vārdus un izklāstīja turpmākos pasākumus. Viņa uzsvēra, cik svarīga ir Eiropas mēroga sadarbība ar ES kaimiņvalstīm, uzsverot kopīgu Eiropas kultūras telpu, kurā mantojumam var būt izšķiroša nozīme, risinot tādas problēmas kā konflikta vai pēckonflikta situācijas un ar tām saistītos sociālos jautājumus. “Mēs vēlamies ne tikai eksportēt, bet arī importēt zināšanas, radošumu un apņēmību no kaimiņvalstīm uz ES. Transformatīvām partnerībām ir vajadzīga līdztiesība, un Centrs ir stingri apņēmies virzīt uz priekšu šo redzējumu,” viņa teica.
Viņa arī paziņoja par nākamo kultūras mantojuma dialogu tīmekļsemināru, kas notiks 2025. gada sākumā un kurā galvenā uzmanība tiks pievērsta tematam “Kultūras mantojums ilgtspējīgai un nākotnes prasībām atbilstošai Eiropai” pēc Eiropas kultūras mantojuma centra klātbūtnes COP29 Baku, Azerbaidžānā. Drīz sāksies reģistrācija, abonējiet Eiropas mantojuma centra biļetenu, lai saņemtu jaunākos atjauninājumus.
“Relive the Heritage Dialogues” (“Redzīvē mantojuma dialogus”)
Noskatieties mantojuma dialogu pilnu ierakstu un atdzīviniet iedvesmojošās diskusijas!
Vēlaties uzzināt vairāk?
Pievienojieties Eiropas kultūras mantojuma centra sociālajam forumam, lai turpinātu sarunu, un sekojiet līdzi plašākai informācijai par nākamajiem kultūras mantojuma dialogiem “Kultūras mantojums ilgtspējīgai un nākotnes prasībām atbilstošai Eiropai” 2025. gadā!
Varat arī sekot līdzi Eiropas mantojuma centram sociālajos medijos.