Mēs vēlamies, lai cilvēki varētu tiešsaistē meklēt, atrast un izmantot kultūras mantojuma materiālus. Tas ir vieglāk un daudz vieglāk ikvienam, kad satura faili (attēli, teksta dokumenti vai audio/video klipi) un pievienotie metadati (informācija par to, kas ir priekšmets un no kurienes tas nāk) ir kvalitatīvi.
Ar Europeana stratēģiju 2020.–2025. gadam mēs turpināsim sadarboties ar agregatoriem un datu sniedzējiem, lai ieguldītu resursos, darbībās un tehnoloģijās, piemēram, mašīnmācīšanās un citos bagātināšanas pakalpojumos, lai uzlabotu mūsu metadatus un saturu.
Uzsvars uz kvalitāti
Strādājot esošajos agregatoru tīklos un ar ES dalībvalstu atbalstu, mēs palīdzēsim iestādēm saprast, kāpēc labi dati ir svarīgi, un palīdzēsim tām sagatavot kvalitatīvāku saturu un metadatus. Mēs izstrādāsim un izmantosim Europeana publicēšanas satvaru, lai atbalstītu to, kā iestādes sadarbojas ar mums, sagatavo un uzlabo materiālus, ar kuriem tās apmainās.
Mēs parādīsim kvalitatīvu saturu, izmantojot Europeana redakcionālos materiālus un kampaņas, un mēs izstrādāsim pašu platformu, lai vairāk uzsvērtu mūsu partneriestādes un nodrošinātu, ka labi rezultāti ir redzami visiem.
Cosmina Berta no Vācijas Digitālās bibliotēkas un Europeana Datu kvalitātes komitejas locekle saka: “Lielākie izaicinājumi metadatu speciālistiem ir definēt, kāda ir datu kvalitāte, un ieviest datu kvalitātes rādītājus, jo īpaši tāpēc, ka datu izmantošanas scenāriji laika gaitā mainās. Es ceru, ka ar šo stratēģiju mēs varēsim panākt lielāku vienprātību attiecībā uz datu kvalitātes noteikšanu un novērtēšanu un skaidrāk definēt koncepciju par tās īstenošanu. Esmu liels standartizācijas atbalstītājs, un manā ideālajā pasaulē standartizācijai būs lielāka nozīme datu kvalitātes definēšanā un sasniegšanā.
“Ja mēs nosakām mērķus, kurus vēlamies sasniegt, proti, “ko” un “ar kādu mērķi”, tad “kā” tos sasniegt var vieglāk izklāstīt, īstenot un standartizēt. Šajā ziņā svarīgi ir agregatori. Tad iestādes var labāk sasniegt savu auditoriju un virzīt savus vispārējos pētniecības un izglītības mērķus.”
Labāka sasaiste
Ja kultūras saturu un metadatus sagatavo standartizētā veidā neatkarīgi no tā, kura iestāde tos izveido, tos var izmantot ne tikai Europeana platformā, bet arī daudzās dažādās sistēmās. Kultūras mantojuma iestādes var gūt labumu, piemēram, no sadarbspējas ar citu iestāžu kolekcijām vai saiknēm ar starptautiskām iniciatīvām, piemēram, Wikidata.
Šajā gadījumā standartizētu saistītu datu formātu izmantošana apvienojumā ar daudzvalodības uzlabojumiem ļaus labāk savienot Europeana kolekcijas ar citām platformām un pakalpojumiem.
Hennings Šolcs (Henning Scholz), Europeana fonda partneris un operāciju vadītājs, saka: “2019. gada vasarā publicējot Europeana publicēšanas satvara metadatu komponentu, mēs padarījām daudzvalodību par neatņemamu datu kvalitātes koncepcijas sastāvdaļu. Skaidrība par to, kādā valodā metadati tiek sniegti, atvieglos metadatu mašīntulkošanu, padarot mūsu mantojumu pieejamu visās ES valodās. Mums vēl ir tāls ceļš ejams, bet, ja mēs varam koncentrēties uz galveno metadatu lauku iezīmēšanu ar pareizo valodu, mēs varam gūt labus panākumus nākamajos divos gados.”
Tehnoloģiju un cilvēku spēka izmantošana datu bagātināšanai
Lai manuāli uzlabotu metadatu kvalitāti miljoniem ierakstu no dažādiem avotiem, ir vajadzīgs milzīgs laiks un resursi. Mākslīgā intelekta rīku un mašīnmācīšanās izmantošana apvienojumā ar zināšanām par cilvēkiem, ko sniedz gan jomas eksperti, gan kolektīvās resursu izmantošanas kampaņas (domājiet par EnrichEuropeana un CrowdHeritage),sniedz ievērojamu iespēju uzlabot metadatu kvalitāti.
Mēs strādāsim pie veidiem, kā bagātināt metadatus un veikt ar datiem saistītus uzdevumus automātiski, pusautomātiski vai izmantojot pūļa spēku.