Par ziņojumu
Viens no projekta inDICEs mērķiem ir izprast, kā tiek radīta vērtība, izmantojot digitālā mantojuma resursus. Plašāka informācija par šo vērtību palīdzēs mums iestāties par politiku, kas atbalsta jaunu vai uzlabotu pakalpojumu, iniciatīvu un produktu izstrādi, kas rada vēl lielāku ietekmi, pateicoties to pievienotajai kultūras, sociālajai un ekonomiskajai vērtībai.
Šajā saistībā mēs izstrādājam politikas ieteikumus, pamatnostādnes, norādījumus un citus instrumentus, lai atbalstītu sistēmiskas pārmaiņas, kas stiprina kultūras mantojuma iestāžu potenciālu. Mēs nesen esam strādājuši pie kultūras mantojuma iestāžu vērtību ķēžu politikas analīzes digitālajā vienotajā tirgū.
Šajā ziņojumā mēs vēlējāmies ņemt vērā kultūras mantojuma iestāžu mainīgo sociālo un ekonomisko lomu un pienākumus, kā arī Covid-19 pandēmijas ietekmi. Mēs nolēmām aplūkot kultūras mantojuma nozari saistībā ar tās ietekmi uz citām nozarēm. Ziņojuma pamatā bija gadījumu izpētes analīze par digitālā kultūras mantojuma (atkārtotu) izmantošanu, lai veicinātu izpratni par pašreizējiem kultūras mantojuma iestāžu un radošo nozaru mijiedarbības uzņēmējdarbības modeļiem un to, kā šādi modeļi var stiprināt piekļuvi kultūrai un Eiropas identitātei. Jūs varat iepazīties ar mūsu atvērto izklājlapu, kurā apkopota gadījumu izpēte, un sniegt tajā savu ieguldījumu!
Konstatējumi un ieteikumi
Mēs nākām klajā ar vairākiem ieteikumiem, kas var palīdzēt kultūras mantojuma iestādēm pieņemt stratēģiskus lēmumus, lai palielinātu to pozitīvo ieguldījumu radošajās nozarēs un uzlabotu piekļuvi kultūrai. Zemāk varat izlasīt galvenos punktus ziņojuma kopsavilkumā (15.–19. lpp.) un piekļūt tam pilnībā!
Uz kvalitāti vērsta pieeja kultūras mantojuma nozarē
Kultūras mantojuma digitalizācija joprojām ir nozīmīgs jautājums visai kultūras mantojuma nozarei. Ir svarīgi, lai kultūras mantojuma iestādes ne tikai palielinātu digitalizētā mantojuma apjomu, bet arī pievērstu lielāku uzmanību digitalizētā satura kvalitātei un tā autortiesībām.
Dažādas ieinteresētās personas (tostarp pedagogi, pētnieki, kultūras un radošā nozare, IT) arvien vairāk pieprasa bagātīgus metadatus un augstas kvalitātes digitālos priekšmetus, kas ļauj tos izmantot un atkalizmantot gan kultūras mantojuma, gan citu nozaru kontekstā.
Muzeji kā tirgus atkalizmantošanas veicinātāji un veicinātāji
Mūsu pētījumi parādīja, ka muzeji ir aktīvākie (ja ne dominējošākie) dalībnieki atkalizmantošanas projektu īstenošanā. Tomēr tās var nevēlēties sadarboties ar citām nozarēm.
Mēs ierosinām izstrādāt “atkārtotas piešķiršanas” shēmas, kurās tiktu izmantota muzeju pieredze un speciālās zināšanas, lai veicinātu un atbalstītu atkalizmantošanu ārpus institucionālā konteksta. Tas, piemēram, nozīmētu, ka muzeji un citas kultūras mantojuma iestādes ir atklātu uzaicinājumu rīkotāji, kuru mērķauditorija ir (galvenokārt, bet ne tikai) uzņēmumi, kas darbojas radošajās nozarēs.
Digitālā kultūras mantojuma sadarbīgas atkalizmantošanas veicināšana
Papildus digitālo kultūras resursu (gan satura, gan datu) atkalizmantošanas veicināšanai citās nozarēs ir būtiski arī veicināt un sekmēt starpnozaru sadarbību digitālā kultūras mantojuma atkalizmantošanas jomā.
Tā vietā, lai īstenotu digitālos projektus modelī, kurā iestāde pieņem darbā darbuzņēmēju (piemēram, programmatūras izstrādātāju), būtu lietderīgi veicināt sadarbīgāku pieeju, kad projekti tiek izstrādāti vēl ciešākās partnerībās. Tādas iniciatīvas kā sadarbības laboratorijas, hakatoni un inkubācijas projekti varētu būt veids, kā stimulēt šādu sadarbību.
Digitālā pārveide ar digitālā kultūras mantojuma palīdzību
Notiekošajās politikas debatēs par Eiropas Datu stratēģiju un ar to saistītajiem datu pārvaldības jautājumiem ir jāiekļauj digitālais mantojums, ko uzskata par īpašu datu veidu.
Eiropas Datu stratēģijas ietvaros ir vajadzīga digitālā mantojuma datu telpa, lai pilnībā atbalstītu modernas datu piekļuves, kopīgošanas un izmantošanas prakses attīstību kultūras mantojuma nozarē, citās publiskajās nozarēs (piemēram, izglītībā vai pētniecībā) un radošajās un kultūras nozarēs (gan publiskajās, gan komerciālajās).
Kopīgas platformas un inovatīvi rīki, lai ātrāk sasniegtu auditoriju
Lai gan daudzas iestādes visā Eiropā iegulda laiku un pūles, lai savas kolekcijas darītu pieejamas tiešsaistē, tas ne vienmēr iet roku rokā ar auditorijas informētības palielināšanu par to, kas faktiski tiek piedāvāts tiešsaistē un kā to var izmantot.
Lai gan apkopotāji darbojas jau kādu laiku, daudzas iestādes joprojām publicē savas kolekcijas, izmantojot tikai (vai galvenokārt) savas tīmekļa vietnes/platformas, kas nozīmē, ka tās vēl neizmanto iespēju izplatīt savu saturu daudz plašākai auditorijai. Tas uzsver, cik svarīgas ir tādas platformas kā Europeana, kas sniedz globālajai auditorijai viegli lietojamu rīku, lai pārlūkotu Eiropas mantojuma kolekcijas, atklātu jaunas iestādes un atkārtoti izmantotu to saturu.
Digitālajam kultūras mantojumam ir izglītojoša vērtība
Attālinātā izglītība pandēmijas laikā ir radījusi iespējas daudz plašāk izmantot digitālos resursus, tostarp kultūras mantojumu. Pētījumā, ko 2020. gada septembrī Polijā veica Centrum Cyfrowe, 35 % skolotāju norādīja, ka, mācot attālināti, viņi ir izmantojuši kultūras mantojuma iestāžu resursus, padarot tās par vienu no pieciem visbiežāk izmantotajiem izglītības satura avotiem.
Tam ir vajadzīgas īpašas programmas, kas atbalsta kultūras mantojuma kolekciju atkalizmantošanu, ko veic pedagogi, izglītības sistēmas un iestādes vai izglītības jaunuzņēmumi.
Turpināt lasīt ziņojuma kopsavilkumu vai lejupielādēt pilnu dokumentu.
