Jūs pašlaik sadarbojaties ar Santa María La Real fondu, Europa Nostra, Eiropas Kultūras mantojuma studentu asociāciju (ESACH), Starptautisko Pieminekļu un ievērojamu vietu padomi (ICOMOS) un pabeidzat doktorantūras studijas! Vai varat pastāstīt vairāk par savām dažādajām lomām?
Tā ir taisnība - es pašlaik esmu iesaistīts daudzos dažādos projektos un organizācijās! Mans pamatdarbs ir arhitekta darbs Santa María La Real fondā. Es strādāju pie pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” projektiem, kas vērsti uz teritoriju, kultūras maršrutu un izmēģinājuma galamērķu ilgtspējīgu pārvaldību, izmantojot mantojumu un kultūras tūrismu, tostarp IMPACTOUR un TExTOUR. Es arī sadarbojos projektos, kuros noteikti Pasaules mantojuma pilsētu pārvaldības plāni, un izstrādāju un veidoju dažādus tematiskus tūrisma maršrutus, kas specializējušies pilsētu mantojuma jomā Madridē. Tajā pašā laikā es veicu doktorantūras pētījumus Madrides Politehniskajā universitātē ilgtspējības un pilsētu reģenerācijas jomā, koncentrējoties uz lielo pilsētu alternatīvā kultūras mantojuma uzlabošanu 21. gadsimtā.
Es izplatu un uzlaboju šos ar kultūras mantojumu saistītos pasākumus, sadarbojoties ar tādām organizācijām kā Europa Nostra, ESACH, European Heritage Tribune un ICOMOS-Spānija. Pateicoties tam, ka esmu ESACH vēstnieks un Jauno profesionāļu darba grupas (EPWG) starptautiskais pārstāvis ICOMOS, es varu padarīt šo darbu, savus kolēģus un jauniešus pamanāmākus.
Ko jums nozīmē Jaunais Eiropas “Bauhaus”?
Jaunais Eiropas “Bauhaus”, manuprāt, ir atjaunināta un atjaunota atdzimšana daudzām vērtībām, kas ir izvirzītas visā 20. gadsimtā. Ņemot vērā manu arhitekta pieredzi, man šķiet īpaši interesanti, ka estētiskie jautājumi un “skaistuma” vērtība ir iekļauti kā viens no trim iniciatīvas galvenajiem pīlāriem. Pilsētas kultūras ainava, vizuālie un arhitektūras pieminekļi, perspektīvas un attiecības starp ielām un ēkām, kā arī saikne ar dabu caur pašu pilsētu un tās perimetru ir aizraujoši jautājumi, par kuriem jādomā un jāapspriež estētikas un šīs iniciatīvas ziņā.
Kā Jaunais Eiropas “Bauhaus” ir saistīts ar jūsu darbu?
Jaunais Eiropas “Bauhaus” neapšaubāmi ir neticama iniciatīva Eiropas (un gandrīz globālā) līmenī, kuras mērķis ir pārdomāt mūsu sabiedrību, pilsētas un kultūras mantojumu attiecībā uz noturīgu ilgtspēju, iekļaujošu sabiedrību un estētiskām vērtībām. Šīs pieejas nav atsevišķas, bet ir daļa no aktīvas stratēģijas, kas saskaņota ar Programmu 2030. gadam, ilgtspējīgas attīstības mērķiem (IAM), Eiropas zaļo kursu un Eiropas mantojuma zaļo grāmatu, ko publicējusi ICOMOS un Europa Nostra. Tie ir sākumpunkts visu to projektu pieejām, kuros es piedalos sadarbīgā un daudzdisciplīnu veidā.
Kā, jūsuprāt, mēs varam mobilizēt jauniešus, studentus un jaunus un topošus profesionāļus saistībā ar Jauno Eiropas “Bauhaus”?
Vismaz no mana viedokļa ir ļoti svarīgi dot jauniešiem, studentiem un jaunajiem profesionāļiem iespēju paust savu viedokli un būt pamanāmiem. Kultūras mantojuma pasaule un šajā gadījumā Jaunā Eiropas “Bauhaus” pasaule ir sarežģīta, daudzveidīga un daudzdisciplināra. Personai, kas ir jauna šajā nozarē, var būt grūti zināt, kur sākt, kam tuvoties vai kādus pasākumus veikt. Tāpat kā mēs to darām ar ESACH vai ICOMOS EPDG starpniecību, ir svarīgi izveidot telpas, darbības, darba grupas un darbības, kas palīdz iesaistīt šīs nākamās paaudzes, izmantojot konkrētus projektus, prezentācijas un tīklu veidošanas pasākumus, mentorēšanas un apmācības plānus, kā arī izplatot stipendijas un īpašus kursus.
Mēs nekad nedrīkstam aizmirst, ka jauniešu un nozarē jaunu cilvēku idejas, viedokļi un priekšlikumi ir tikpat pamatoti kā citu profesionāļu idejas, viedokļi un priekšlikumi; pat ja viņiem nav tādas pašas pieredzes vai tādu pašu rīku, to var risināt pamazām, izmantojot “mācīšanos darot”.
Ja piecu gadu laikā apmeklējāt kādu kultūras objektu vai kultūras mantojuma iestādi, kāda, jūsuprāt, būtu pieredze?
Es noteikti ceru, ka šāds anklāvs vai vieta zinās, kā saglabāt un uzlabot savu identitāti un savdabību, kas to padara unikālu kultūras un mantojuma kritēriju ziņā. Ir svarīgi, lai Jaunā Eiropas “Bauhaus” pieejas estētikas, ilgtspējas un iekļaušanas, kā arī jauno tehnoloģiju ziņā spētu pielāgoties šīs vietnes vai īpašuma vajadzībām.
Kā, jūsuprāt, digitālā joma var atbalstīt šo redzējumu?
Jaunajām tehnoloģijām un digitalizācijas procesam ir jābūt instrumentiem, kas palīdz mums efektīvāk un vienkāršāk zināt, saprast, uzturēt, saglabāt, pārvaldīt un izplatīt visus mūsu kultūras resursus un mantojuma vērtības gan mums, gan nākamajām paaudzēm. Ir pieejamas daudzas iespējas, piemēram, intelektiskās uzraudzības sistēmas, izplatīšana sociālajos tīklos vai tādu metožu izmantošana kā video kartēšana, ģeolokācija, virtuālā realitāte (VR) vai paplašinātā realitāte (AR).
Mēs nekad nedrīkstam aizmirst, ka, lai cik daudz digitālo plašsaziņas līdzekļu uzlabotos un attīstītos, tiem vienmēr jābūt instrumentam, kas papildina mūsu pieredzi attiecībās ar materiālo un nemateriālo kultūras mantojumu; digitalizācijai nevajadzētu aizstāt reālo “in situ” pieredzi, bet gan būt vērstai uz tās kvalitātes uzlabošanu.
Jaunais Eiropas “Bauhaus” veicina starpdisciplinaritāti — komisāre Marija Gabriela to ir raksturojusi kā “tiltu starp mākslas un kultūras pasauli, no vienas puses, un zinātnes un tehnoloģiju pasauli, no otras puses”. Kā kultūras mantojuma nozare var sadarboties ar citām nozarēm, lai sniegtu ieguldījumu iniciatīvā?
Es pievērsīšos šim jautājumam no “mantojuma izglītības” viedokļa un šādā veidā atkal sasaistīšos ar nākamo paaudžu un jaunāko profesionāļu mobilizāciju. Nav šaubu, ka kultūras mantojums mūsdienās tiek uztverts kā daudzdisciplīnu joma, lai gan iepriekš tas tika aplūkots no konkrētākiem aspektiem, piemēram, arhitektūras. Ir būtiski mūsu sabiedrībā palielināt izpratni par kultūras mantojuma nozīmi un vērtību jau no agras bērnības, lai padarītu to par resursu, kas spēj risināt gan mākslas, gan zinātnes jomas jautājumus un spēj reaģēt uz tādiem jautājumiem kā ilgtspēja pilsētās, noturības stratēģijas un ilgtspējīga attīstība.