Kultūras mantojuma nozare ir pakļauta milzīgam Covid-19 ietekmes spiedienam. Taču, kā mēs šodien izklāstām savā Eiropas dienas manifestā “Kultūras _mantojums: tā ir spēcīgs katalizators Eiropas nākotnei_un piedāvā arī risinājumus problēmām, ar kurām mēs saskaramies pēc pandēmijas. Šajā manifestā, ko aizsāka Eiropas mantojuma alianses locekļi un kas ir neformāla platforma, kurā apvienojušies 50 Eiropas un starptautiskie tīkli, kas darbojas plašākā mantojuma jomā, ir izklāstīti galvenie veidi, kā kultūras mantojuma nozare var veicināt Eiropas atveseļošanu, un ES iestādes tiek aicinātas šo nozari izvirzīt Eiropas nākotnes plānu centrā. Zemāk jūs varat pilnībā izlasīt paziņojumu — lūdzu, izlasiet, parakstiet, kopīgojiet un pievienojieties mums, kad mēs strādājam, lai stiprinātu mūsu nozari un Eiropu.
Šajā nozīmīgajā Eiropas dienā, kad atzīmējam Šūmana deklarācijas 70. gadadienu un Eiropas integrācijas procesa uzsākšanu;
Laikā, kad Eiropai un visai planētai ir grūtības pārvarēt vēl nepieredzētu krīzi, ko izraisījis Covid-19 vīruss, un kad mums ir jānosaka stingra politika, lai atjaunotu un atjaunotu mūsu sabiedrību un ekonomiku;
paturot prātā, ka pandēmija ir smagi un īpaši skārusi plašo kultūras un kultūras mantojuma pasauli, radot nopietnas sekas kultūras, sociālajā un ekonomikas jomā kultūras mantojuma speciālistiem un brīvprātīgajiem;
pauž sašutumu par kultūras un mantojuma jomas dalībnieku izcilajiem centieniem saglabāt cilvēku garu, daloties ar piekļuvi ārkārtīgi bagātīgam kultūras satura piedāvājumam;
Mēs, plašas mantojuma kopienas pārstāvji, kas aktīvi darbojas visā Eiropā, esam sapulcējušies zem Eiropas mantojuma alianses karoga, lai paustu spēcīgu solidaritātes, cerības un vienotības vēstījumu Eiropas līderiem un iedzīvotājiem. Mēs esam gatavi sniegt ieguldījumu Eiropas tūlītējā sociālajā un ekonomikas atveseļošanā, kā arī Eiropas projekta ilgtermiņa attīstībā;
Iedvesmojoties no Roberta Šūmana un viņa vienaudžu pirms 70 gadiem redzējuma un drosmes, mēs esam stingri pārliecināti, ka mums ir jāizmanto pašreizējā krīze, lai kultūru un kultūras mantojumu novietotu tur, kur tie pieder: Eiropas atdzimšanas pašā centrā;
Kā tika apliecināts Eiropas Kultūras mantojuma gadā (2018), ir daudz veidu, kā kultūras mantojums var darboties kā pozitīvu pārmaiņu katalizators.
Šajā manifestā mēs uzsveram 7 savstarpēji saistītus veidus, kā tas tā ir:
1) Veselības Eiropa
Ārkārtas situācijās veselības jomā kultūras mantojumam ir un arī turpmāk būs būtiska nozīme ikviena indivīda un visas mūsu sabiedrības fiziskajā un garīgajā labklājībā. Kā liecina bagātīgs literatūras klāsts un kas arvien vairāk tiek atzīts publisko lēmumu pieņemšanā, labklājība ir holistisks jēdziens, kas ietver emocionālas, sociālas, kultūras, garīgas un ekonomiskas vajadzības, kuras ļauj indivīdiem pilnībā īstenot savu potenciālu un iesaistīties sabiedrības dzīvē, cik vien iespējams. Tāpēc ieguldījumi kultūras mantojumā nozīmē ieguldījumus sabiedrības veselībā, labklājībā un cilvēku dzīves kvalitātes uzlabošanā.
2) Kļūstot par Eiropu
Laikā, kad visa pasaule saskaras ar dziļām pārmaiņām mūsu dzīvesveidā, mūsu kopīgais kultūras mantojums un vērtības veido tik ļoti nepieciešamo enkuru un kompasu. Tie patiešām var sniegt virziena un iedvesmas sajūtu, lai izdarītu pareizo izvēli pirms mums. Kultūras mantojums nodrošina saikni starp mūsu saknēm, identitātēm un tradīcijām un plašāku Eiropas un globālo ainu. Līdzdalība kultūras mantojumā un iesaistīšanās tajā arī ļauj mums pieņemt mūsu daudzveidību un izmantot to kā bagātināšanas un radošuma avotu. Eiropas nākotnei ir ļoti svarīgi, kā Eiropas iedzīvotāji jūtas un izprot savu kopīgo mantojumu un kā tiek veicināts šis mantojuma interpretācijas process. Tāpēc lielākam ieguldījumam kultūrā, izglītībā, zinātnē un inovācijā ir jābūt mūsu eiropeiskā dzīvesveida - tā pilnīgās daudzveidības - veicināšanas pamatā. Tāpēc arī nākotnē “Eiropas kopīgo vērtību savienībai” jābūt tikpat svarīgai kā Eiropas ekonomiskajai, monetārajai vai politiskajai savienībai.
3) DIGITĀLĀ TRANSFORMĀCIJA EIROPĀ
Covid-19 uzliesmojums ir uzsvēris, cik izšķiroša nozīme ir digitālai piekļuvei kultūras mantojumam. Laikā, kad cilvēki cenšas palikt ciešāk kopā, vienlaikus paliekot fiziski nošķirti, kultūras mantojuma organizācijas visā Eiropā ir pievērsušās šim izaicinājumam. Eiropai jau ir vadošā loma digitālā kultūras mantojuma jomā, un tai ir potenciāls virzīties uz priekšu ar jaunām tehnoloģijām, piemēram, mākslīgo intelektu un mašīnmācīšanos, kuras pamatā ir humānistiski un ētiski principi. Tagad mums ir jāsadarbojas, lai paātrinātu un vēl vairāk uzlabotu šo digitālo pārveidi. Tajā pašā laikā mums ir jāsamazina plaisa starp iestādēm, kas ir digitāli aprīkotas, un tām, kas tādas nav. Mums ir jādemokratizē piekļuve mūsu mantojumam, lai atbalstītu daudzveidību, iekļautību, radošumu un kritisku iesaistīšanos izglītībā un zināšanu apmaiņā. Mums ir jāveicina sadarbība un eksperimenti, kas stiprina mūsu inovācijas spējas. Un mums ir jāveicina digitālo tehnoloģiju un speciālo zināšanu izmantošana, lai stiprinātu mūsu kultūras iestāžu lomu Eiropas stāstu stāstīšanā.
4) ZAĻĀ EIROPA
Lai gan Eiropas Savienība strādā pie sava vēsturiskā “Eiropas zaļā kursa”, mums ir jānodrošina, ka mūsu sabiedrības un ekonomikas zaļās pārveides kultūras dimensija tiek pilnībā ņemta vērā. Klimata pārmaiņas nopietni apdraud mūsu kultūras mantojumu, tostarp kultūras ainavas. Tomēr kultūras pasauli ar tās bagātīgajām tradicionālajām zināšanām un prasmēm var arī izmantot, lai vēl vairāk paplašinātu klimata pārmaiņu mazināšanas un pielāgošanās praksi, kas var palīdzēt sasniegt Eiropas zaļā kursa vērienīgos mērķus. Mēs stingri atbalstām aicinājumus pēc pandēmijas panākt Eiropas “zaļo atveseļošanu” un esam pārliecināti par kultūras mantojuma milzīgo potenciālu palīdzēt to sasniegt.
5) Eiropas REĢISTRĒŠANA
Tagad nozīmīgais pētījums “Cultural Heritage Counts for Europe” sniedz pārliecinošus pierādījumus par nepārprotamiem ieguvumiem, ko ieguldījumi kultūras mantojumā sniedz pilsētu un reģionu atjaunošanai gan individuālā, gan kopienas līmenī. Ņemot vērā dramatiskās darbvietu zaudēšanas izredzes, mēs mudinām ES vadītājus ieguldīt kultūras mantojuma virzītā pilsētu un lauku teritoriju atjaunošanā, nodrošinot un pastiprinot Eiropas sociālo un ekonomikas atveseļošanu. Tādējādi Eiropa ne tikai saglabās daudzas esošās darbvietas un ar tām saistītās prasmes, bet arī radīs jaunas atalgojošas darbvietas, sākot ar specializētu amatniecību un beidzot ar digitālo un citu jauno tehnoloģiju izsmalcinātu izmantošanu. Šāds “Jaunais kurss kultūras mantojumam” savukārt veicinās sociālo un ekonomisko inovāciju un būtiski uzlabos mūsu dzīves vidi. Mantojuma virzītas atjaunošanas milzīgais potenciāls vēsturiskajās pilsētās, ciematos un laukos visā Eiropā patiešām var kļūt par īstu "spēles mainītāju" virzībā uz zaļāku un ilgtspējīgāku Eiropu.
6) Eiropas eksperimentēšana
Saskaroties ar pandēmijas katastrofālo ietekmi uz tūrisma nozari ceļošanas un mobilitātes ierobežojumu dēļ, kas apdraud 13 miljonus darbvietu Eiropā, mēs pilnībā atbalstām aicinājumu izstrādāt vērienīgu “ES tūrisma glābšanas plānu”. Šajā plānā būtu jāiekļauj īpaši pasākumi kultūras tūrisma atdzīvināšanai, kas ir viens no lielākajiem un visstraujāk augošajiem tūrisma segmentiem pasaulē, kurš veido 40 % no visa Eiropas tūrisma. Tūrismam ir vajadzīgs kultūras mantojums, un kultūras mantojumam ir vajadzīgs tūrisms. Taču mēs atveseļojamies no šīs krīzes, izmantojot to kā iespēju veicināt novatoriskākus un ilgtspējīgākus tūrisma veidus. Tādējādi mēs sniegsim ilgstošus ieguvumus kultūras mantojuma objektu publiskajiem un privātajiem īpašniekiem un kopienām, kas tos ieskauj, radot augstākas kvalitātes pieredzi un lielāku baudījumu apmeklētājiem.
7) Iesprūstot pasaulē
Visbeidzot, kā liecina pašreizējā krīze, cilvēces nepārprotamā savstarpējā saistība un trauslums sniedz Eiropai unikālu iespēju palielināt tās pozitīvo un konstruktīvo lomu pasaulē. Kultūra un kultūras mantojums ir galvenie cieņpilnas attieksmes, izpratnes un uzticēšanās veicināšanas virzītājspēki, kas ir globālās solidaritātes un sadarbības priekšnoteikumi. Tādējādi Eiropai būtu jāizmanto tās bagātīgie kultūras resursi, lai aizstāvētu šo procesu.
Ņemot vērā iepriekš minēto, mums ir steidzami un kopīgi jāmobilizē kultūras un kultūras mantojuma pārveidojošais spēks, lai nodrošinātu jēgu un iedvesmu Eiropas zaļajai un iekļaujošajai atveseļošanai pēc pandēmijas. Kopā mēs varam pilnībā izmantot to potenciālu labākai nākotnei mūsu Eiropā.
ACCR (Association des Centres Culturels de Rencontres) (Kultūras centru asociācija Rencontres)
ACE (Eiropas Arhitektu padome)
AEERPA (Eiropas Arhitektūras mantojuma restaurācijas uzņēmumu asociācija)
CIVILSCAPE (Eiropas Ainavu konvencija)
E.C.C.O. (Eiropas Konservatoru un restauratoru organizāciju konfederācija)
ECF (Eiropas Kultūras fonds)
ECOVAST (Eiropas Ciematu un mazo pilsētu padome)
ECTN (Eiropas kultūras tūrisma tīkls)
ECTP-CEU (Eiropas Telpisko plānotāju padome)
EFAITH (Eiropas Industriālā un tehniskā mantojuma asociāciju federācija)
EFFORTS (Eiropas Stiprināto teritoriju federācija)
EHHA (Eiropas Vēsturisko namu asociācija)
EHTTA (Eiropas Vēsturisko termālo pilsētu asociācija)
ELO (Eiropas Zemes īpašnieku organizācija)
EMA (Eiropas Muzeju akadēmija)
EMF (Eiropas Muzeju forums)
EMH (Eiropas jūras mantojums)
ENCATC (Eiropas Kultūras pārvaldes mācību centru tīkls)
ENCoRE (Eiropas tīkls izglītībai saglabāšanas un atjaunošanas jomā)
ERIH (Eiropas industriālā mantojuma maršruts)
ETC (Eiropas Ceļojumu komisija)
EUROCLIO (Eiropas Vēstures pedagogu asociācija)
EUROCITIES (Lielo Eiropas pilsētu tīkls)
EUROPA NOSTRA (Kultūras mantojuma balss Eiropā)
EWT (Eiropas sienu pilsētas)
FEDECRAIL (Eiropas Muzeju un tūrisma dzelzceļu federācija)
FEMP (Eiropas Arhitektūras mantojuma prasmju federācija)
FRH (Reliģiskā mantojuma nākotne – Eiropas vēsturisko kulta vietu tīkls)
Heritage Europe-EAHTR (Eiropas Vēsturisko pilsētu un reģionu asociācija)
ICOM (Starptautiskā Muzeju padome)
ICOMOS (Starptautiskā pieminekļu un ievērojamu vietu padome)
IFLA Europe (Starptautiskā ainavu arhitektu federācija)
Interpret Europe (Eiropas Mantojuma mutiskās tulkošanas asociācija)
INTO (Starptautiskā nacionālā trasta organizācija)
ISOCARP (Starptautiskā Pilsētu un reģionālo plānotāju biedrība)
NECSTouR (Eiropas reģionu tīkls ilgtspējīgam un konkurētspējīgam tūrismam)
NEMO (Eiropas muzeju organizāciju tīkls)
OWHC (Pasaules mantojuma pilsētu organizācija)
Perspectiv (Eiropas Vēsturisko teātru asociācija)
RANN (Réseau Art Nouveau Network) (jūgendstila tīkls)
SEE Heritage Network (Dienvidaustrumu Eiropas mantojuma tīkls)
TICCIH Europe (Starptautiskā rūpnieciskā mantojuma saglabāšanas komiteja)
UIA darba grupa “Mantojuma reģions 1” (Starptautiskā Arhitektu savienība)
Šo EUROPE DAY MANIFESTO atklāj Eiropas mantojuma alianses dalībnieki. Tā ir neformāla platforma, kas apvieno 50 Eiropas un starptautiskos tīklus, kuri darbojas plašākā mantojuma jomā. Eiropas mantojuma alianses locekļi pārstāv ļoti lielu vēlēšanu apgabalu, kurā ir desmitiem miljonu Eiropas iedzīvotāju. Kopš alianses izveides 2011. gada jūnijā to koordinē Europa Nostra.