Kopā ar kolēģiem Ģentē jums ir piešķirts finansējums vērienīgam projektam Eiropas pilsētvides inovācijas pasākumu programmā: CoGhent. Ko CoGhent projekta mērķis ir sasniegt?
Lielākā daļa Eiropas pilsētu digitalizē savas kultūras kolekcijas, bet bieži vien tām trūkst instrumentu, lai izmantotu šos kultūras datus iedzīvotāju iesaistīšanai. Dati ir iestrēguši institucionālā norobežojumā vai tiek izmantoti digitālajās platformās, kas nesasniedz jaunas auditorijas, jo tām trūkst atvērtas infrastruktūras. Viens no galvenajiem CoGhent mērķiem ir izveidot nepieciešamo datu arhitektūru un pilsētas mēroga datu pārvaldības plānu, kas galvenokārt vērsts uz kultūras iestādēm.
Iegūtajai tehnoloģijai tiks piešķirta pastāvīga vieta dizaina muzeja Gent ar nosaukumu DING nākamajā spārnā. Sasaistot mantojumu pilsētas līmenī un izmantojot to kā pamatu, lai notvertu un demonstrētu stāstus kultūras telpā, mēs vēlamies izmantot digitalizēto mantojumu, lai to aktīvi un mērķtiecīgi izmantotu kā kopīgu saikni starp iedzīvotājiem.
CoGhent mērķis ir uzlabot līdzdalību kultūrā un sociālo kohēziju, izmantojot digitalizētu kultūras mantojumu, jo īpaši ar jaunām auditorijām. Kā, jūsuprāt, digitālais kultūras mantojums un atvērtie dati var palīdzēt uzlabot sociālo kohēziju?
Galīgais mērķis nav tikai kultūras datu atvēršana; tās mērķis ir padarīt to noderīgu, izmantojamu un izmantojamu, kā arī radīt atvērtas zināšanas. Piedāvājot rīkus, lai apkopotu iedzīvotāju stāstus un iedzīvotāju izpratni par mūsu kopīgo kultūras mantojumu, un izmantojot saistītos datus, lai veicinātu kultūras daudzveidību un palielinātu tās pamanāmību, mēs ceram palielināt savstarpējo iecietību un uzlabot sociālo kohēziju.
Kādas ir CoGhent pamatā esošās vērtības un kā jūs pārliecināsieties, ka šīs vērtības ir inovācijas virzītājspēks?
Lai gan projekts ir ļoti uz datiem balstīts un tehnoloģiski apjomīgs, tas atšķiras no pētniecības un izstrādes pasākumu kopuma. Mēs veiksim lietotāju izpēti, lai noskaidrotu, kurus datus atvērt mūsu mērķauditorijai, tāpēc ceram, ka būs laba izpratne par to, kuri dati varētu būt vērtīgi gan galalietotājam, gan muzeja speciālistam. Šā projekta uzdevums ir rast pareizo līdzsvaru starp vērtībās balstītu inovāciju un arī saglabāt to vispārēju un pietiekami atvērtu, lai to nodotu citām pilsētām.
Šis nav jūsu pirmais mēģinājums izmantot digitālos rīkus, lai padarītu kolekcijas pieejamākas. Projektam “Lietumuzejs cilvēkiem”bija līdzīgs mērķis. Kā Lietu muzeja projekts ir saistīts ar CoGhent projektu?
Cilvēku lietu muzejam bija īpašs mērķis; izpētīt lietu interneta (IoT) potenciālu galerijas telpā. Izmantojot ultraplatjoslu - radio tehnoloģiju augstas precizitātes atrašanās vietas noteikšanai un izsekošanai -, lai izsekotu apmeklētāju kustību, muzejs apmeklējuma beigās piedāvāja apmeklētājiem ieteikumus. Tomēr, lai izteiktu šos ierosinājumus, mēs bijām ļoti atkarīgi no nobriedušiem un saistītiem (atklātiem) datiem. Iekšējo un ārējo datu avotu trūkums nozīmēja, ka šie ieteikumi tika ievadīti manuāli, nevis tika izmantotas iespējas, ko piedāvā saistītu atvērto datu izmantošana, kas ir CoGhent projekta pamatā.
Jūs piedalījāties Europeana izpratnes veidošanas procesā par digitālo pārveidi Covid-19 laikā. Kāda, jūsuprāt, ir Covid-19 ietekme uz CoGhent un līdzīgām iniciatīvām?
Muzeji pulcē cilvēkus, lai iepazītu mākslu un cits cita skatījumu. Kamēr mēs neatjaunojam uzticību sabiedriskajām telpām, mums ir jādomā par to, kā savādāk sanākt kopā. Esmu cieši pārliecināts, ka Covid-19 dos impulsu līdzīgiem projektiem, kas kaut kādā veidā cenšas attīstīt šāda veida (digitālās) telpas. Bieži vien saikne tiek veidota, daloties stāstos, un tieši to mēs cenšamies panākt.
Vai bija kādas jaunas idejas vai pieejas, par kurām jūs dzirdējāt darbsemināros, kurus vēlaties izpētīt savā darbā?
Mani visvairāk pārsteidza tas, ka mēs visi kļūstam ļoti atkarīgi no digitālajām tehnoloģijām un šķietami esam spiesti mainīt un pielāgot savu praksi tās loģikai. Tomēr tā ir ļoti nedroša situācija. Pārejot uz šo digitālo jomu, mums ir jāaizsargā savas vērtības. Domājot par digitālo muzeja kontekstā, es bieži meklēju pagātnes izšķirošos mirkļus un uzdodu sev jautājumu; “Vai mēs būtu darījuši kaut ko citu, ja mums tolaik bija tādi paši digitālie rīki kā tagad?”. Lai cik digitāla arī nebūtu, es uzskatu, ka muzejiem nav pašiem sevi pilnībā jāizgudro no jauna. Tā vietā viņiem ir jāizdomā, kas viņiem darbojas gan pagātnes, gan nākotnes laikā un kā tehnoloģijas šajā ziņā varētu pacelties.
Lai uzzinātu vairāk par šo projektu, lūdzu, sazinieties ar Olivjē.