Spilgtākie mirkļi no 15 gadiem
Atklājot Europeana tīmekļa vietni 2008. gadā, Eiropas Savienība spēra nozīmīgu soli, lai nodrošinātu, ka Eiropa var uzņemties atbildību par sava mantojuma digitalizāciju un padarīt to par neatņemamu savas nākotnes daļu. Atklāšanas brīdī Europeana tīmekļa vietne piedāvāja piekļuvi 4,5 miljoniem kultūras mantojuma objektu; šodien tā piedāvā piekļuvi 57 miljoniem, no kuriem daudzi ir atklāti licencēti un tos bez ierobežojumiem var atkalizmantot studenti, profesionāļi vai zinātkāri prāti. Palielinājums atspoguļo 15 gadus ilgos eksperimentus, inovāciju un sadarbību visā iniciatīvā Europeana.
Mēs lūdzām Europeana fonda ģenerāldirektoru Harry Verwayen, Europeana tīkla asociācijas priekšsēdētāju Rob Davies un Europeana agregatoru foruma priekšsēdētāju Marie-Véronique Leroi pārdomāt pēdējo 15 gadu svarīgākos notikumus.
Harijs īpaši uzsver, ka “mantojuma digitālās piekļuves saskaņošana visā Eiropā, pateicoties mūsu satvariem un standartiem. Mēs esam uzlabojuši savu datu kvalitāti, lai vairāk cilvēku tos varētu izmantot vairāk lietām, mēs esam rīkojuši kampaņu par atvērtām licencēm, un mēs esam smagi strādājuši, lai mūsu dati un mūsu tehnoloģijas darbotos kopā ar citiem pakalpojumiem un sistēmām. Tas viss noveda pie atklātas, publiskas un sociāli orientētas alternatīvas privātām platformām, kurās dati tiek monopolizēti un kultūras mantojums tiek komercializēts.”
Harijam ir svarīgi arī veicināt personiskas un jēgpilnas saiknes starp cilvēkiem un viņu kultūras mantojumu: “Domājiet par līdzdalības iniciatīvām, piemēram, Transcribathon, Built with Bits, ikgadējo digitālo stāstu festivālu un GIF IT UP. Man personīgi patika un mani aizkustināja kampaņa Europeana 1914–1918, kurā vairāk nekā 2000 cilvēku sniedza savu personīgo stāstu.”
Harijs uzsver “sadarbības un komandas darba” nozīmi šajos sasniegumos, un tā ir sadarbība, ko Rob Davies arī uzskata par svarīgu pēdējo 15 gadu laikā. “Ņemot vērā arvien pieaugošo un daudzveidīgo dalībnieku skaitu, kas tuvojas 5000, Eiropas svarīgākais digitālā mantojuma tīkls ir turpinājis attīstīt savu potenciālu un piedāvā profesionāļiem iespēju veidot jaunus sakarus.”
Marie-Véronique īpaši iedvesmoja “Europeana280”, kurā tika sagaidīts, ka katra dalībvalsts nodrošinās Europeana divus atklāti licencētus, simboliskus priekšmetus, lai izveidotu Eiropas mēroga šedevru kolekciju. Process, lai panāktu, ka šie priekšmeti ir pieejami un atvērti, ir bijis ilgs un nogurdinošs, bet rezultāts bija iesaistošs un padarīja mūs lepnus!”.
Darbs vienotās Eiropas kultūras mantojuma datu telpas centrā
Lai gan Europeana iniciatīvas 15 gadu vēsturei ir daudz svarīgu aspektu, izceļas nesena vēsture: no 2022. gada iniciatīva ir Eiropas kopīgās kultūras mantojuma datu telpas — Eiropas Komisijas pamatiniciatīvas, kuras mērķis ir paātrināt Eiropas kultūras nozares digitālo pārveidi, — pamatā.
Harijs norāda, ka tā nav sakritība... konceptuālā līmenī datu telpa ir veidota, pamatojoties uz tiem pašiem principiem un ideāliem, kas noveda pie Europeana izveides pirms 15 gadiem: atvērtība, sadarbība un pārliecība, ka digitālais kultūras mantojums ir sabiedrisks labums, kas būtu jāciena un kam būtu jāpieder kopīgi.”
Marie-Véronique arī uzskata, ka datu telpas pamatā ir Europeana sasniegumi: “Tās 15 gadu pieredze ir parādījusi iniciatīvas spēju kļūt par pionieri digitālā kultūras mantojuma jomā, kas ietver evolūciju, inovāciju un pārveidi no tehniskā viedokļa uz cilvēku.”
Robs piekrīt šai sajūtai: “Izstrādājot veiksmīgu darbības modeli un ilgtspējīgu Eiropas mēroga ekosistēmu digitālā kultūras mantojuma vākšanai un piekļuvei tam un līdztekus tam veidojot profesionāļu un lietotāju starpdisciplināru tīklu, iniciatīva Europeana ir sākusi parādīt, ko var sasniegt digitālā kultūras mantojuma jomā.”
Tā kā Europeana iniciatīvas pamatā ir sasniegumi, visi ar nepacietību gaida iespējas, ko piedāvā datu telpa. Marie-Véronique cer, ka tai būs būtiska nozīme, “padarot iedzīvotājiem pieejamu plašāku datu klāstu, veicinot to atkalizmantošanu un atbalstot nozares digitālo pārveidi. Tās ir iespējas, ko iniciatīva Europeana jau izmanto.”
Robs ir sajūsmā par to, kā “var izveidot daudzvalodu publisko datu telpu, lai piekļūtu visiem pieejamajiem datiem par kultūras mantojumu un, iespējams, citiem kultūras aspektiem, tos pārvaldītu un salīdzinātu, atbalstot politikas veidotāju, pedagogu, profesionāļu, pētnieku un atkalizmantotāju vajadzības”.
Hariju iedvesmo uzsvars, ko datu telpa liks uz suverenitātes principu: “Tas nozīmē, ka datu īpašnieki – atšķirībā no platformām – saglabās kontroli pār saviem datiem un to, ko ar tiem var darīt. Ar tehnoloģiskās struktūras un datu pārvaldības sistēmu atbalstu datu īpašnieki varēs identificētā un drošā veidā padarīt savus datus kopīgojamus to avotā citiem datu telpas dalībniekiem, izmantošanai citās datu telpās un ārpus tām. Cilvēki kontrolēs savu digitālo vidi un varēs pilnīgāk piedalīties tās izveidē un izmantošanā.”
Problēmu atzīšana
Lai gan iniciatīvas Europeana iepriekšējie 15 gadi piedāvā daudzas svarīgas iespējas un nākamie 15 gadi – daudzas iespējas, pastāv arī problēmas. Harijs norāda, ka “Eiropa un visa pasaule piedzīvo straujas un sistēmiskas pārmaiņas, sākot ar krasu klimata ārkārtas situāciju un beidzot ar sarežģītām sociālekonomiskām un ģeopolitiskām problēmām. Lai digitālā mantojuma nozare arī turpmāk būtu aktuāla, mums ir aktīvi jāiesaistās Eiropas trīskāršajā pārveidē un tās sociālajā, vides un digitālajā dimensijā.”
Izaicinājumi ietvers sadarbības modeļus; Harijs saka: “Datu telpas panākumi lielā mērā būs atkarīgi no kultūras mantojuma iestāžu un profesionāļu ieguldījuma un iesaistes, kā arī no Eiropas Komisijas un tās dalībvalstu pastāvīgas apņemšanās.”
Turklāt “Jaunās tehnoloģijas rada gan izaicinājumus, gan iespējas,” saka Robs. “Mākslīgais intelekts, iespējams, ir visredzamākais pašreizējais piemērs. Europeana var palīdzēt noteikt un konsolidēt paraugpraksi šādu tehnoloģiju izmantošanā kultūras mantojuma nozarē, vienlaikus palīdzot mazināt ieguldījumu riskus.”
Šai sajūtai piekrīt Marie-Véronique: “Datu telpas izveidei būs vajadzīga elastīga datu pārvaldība, un būs jāveido spēcīgāki savienojumi ar jauniem datu veidiem, piemēram, 3D modeļiem.”
Nākamajiem 15 gadiem!
Kur Harijs, Robs un Marija Veronika cer, ka iniciatīva Europeana būs 2038. gadā?
Robs saka: “Turpmāk apvienojot trīs Europeana iniciatīvas pīlārus un ciešāk sadarbojoties ar mūsu auditoriju, partneriem un tīkliem, es uzskatu, ka var izveidot saskaņotāku un komunikatīvāku vidi digitālā kultūras mantojuma datu un satura vākšanai, kopīgošanai, pārvaldībai un izmantošanai.”
Marie-Véronique saka: “Es vēlētos, lai iniciatīva Europeana virzītos uz priekšu standartizācijas un sadarbspējas jomā un uzņemtos vadošo lomu tādu datu telpas galveno komponentu nodrošināšanā un uzturēšanā kā noturīgi identifikatori un semantiski bagātinātas kultūras mantojuma vārdnīcas.”
Harijs saka: “Mans redzējums par Europeana iniciatīvu ir kopīgs darbs un kolektīva rīcība. Veicinot kopīgas pārdomas, atklātu dialogu un kopīgu rīcību, es ceru, ka mēs varam veicināt veselīgu digitālo vidi, kuras pamatā ir vērtības, kuras centrā ir cilvēki un kuru virza kultūra.”