Svarīgākie fakti: Sagatavotība un holistiski centieni
Politikas forums, ko kopīgi organizēja Polijas Kultūras un nacionālā mantojuma ministrija, Nacionālais kultūras mantojuma institūts, Polijas ebreju vēstures muzejs POLIN (konferences rīkotāji) un Europeana iniciatīva Europeana 2025 ietvaros, pulcēja politikas veidotājus, profesionāļus un ekspertus. Mērķis bija pacelt diskursu par apdraudētā mantojuma aizsardzību un kiberdrošības uzlabošanu un stimulēt pastiprinātu rīcību un sadarbību šajās jomās.
Forums tika atklāts ar Polijas Kultūras unampas ministrijas valsts sekretāra vietnieces Martas Čenkovskas (Marta Cienkowska) uzrunu. Viņa uzsvēra, ka ir svarīgi stiprināt noturību, saskaroties ar mūsdienu problēmām, tostarp karu un ar klimatu saistītiem traucējumiem, un uzsvēra, ka ir vajadzīga sagatavotība un kolektīva reaģēšana. Viņa norādīja, ka saglabāšana un kiberdrošība attiecas ne tikai uz aktīvu aizsardzību, bet arī uz mūsu kolektīvās atmiņas, kultūras, cilvēku sakaru un mūsu iedomātās nākotnes aizsardzību. Viņa arī uzsvēra, ka sagatavotība ir domāšanas veids.
Britu bibliotēkas galvenā bibliotekāra Liz Jolly pārdomas rosinošā programma piedāvāja mācības par preventīvām pieejām noturīgām datu sistēmām un infrastruktūrai, pamatojoties uz Britu bibliotēkas pieredzi saistībā ar 2023. gada kiberuzbrukumu un tā reakciju. Šīs atziņas, kas pieejamas tiešsaistē, sniedz vērtīgu ieskatu iestādēm visā mantojuma nozarē.
Europeana fonda datu pakalpojumu direktores Valentine Charles un Europeana agregatoru vadības grupas Corinne Szteinsznaider sesija radīja pamatu turpmākajām diskusijām.
Spēcīga saruna starp Ukrainas Kultūras un informācijas politikas ministrijas digitālās attīstības, digitālo pārmaiņu un digitalizācijas ministra vietnieci Anastasia Bondar un Europeana tīkla asociācijas un Europeana iniciatīvas darba grupas “Atbalsts Ukrainas digitālajam kultūras mantojumam” priekšsēdētāju Sofie Taes, kurā galvenā uzmanība tika pievērsta kritiskajam darbam Ukrainas kultūras mantojuma aizsardzībā pašreizējā karā. Ministra vietnieks Bondar uzsvēra, ka, kā parādīja Krievijas karš pret Ukrainu, kultūra veido kopienu noturības un neatkarības pamatu.
Paneļdiskusija ar Eiropas Komisijas datu direktora vietnieci Rehana Schwinninger-Ladak, Nacionālā kultūras mantojuma institūta direktora vietnieci Karol Czajkowski, Igaunijas Kultūras ministrijas departamenta vadītāju Mihkel Kaevats un DEN Kultūras zināšanu institūta & inovāciju un ekosistēmu vadītāju Gijs Meijer; Digitālā pārveide — pārdomas par politikas iniciatīvām un stratēģijām fiziskā un digitālā mantojuma aizsardzībai. Runātāji uzsvēra, cik svarīga ir holistiska un sadarbīga pieeja un saskaņoti centieni, risinot fiziskā un digitālā mantojuma aizsardzības un saglabāšanas daudzdimensionālos aspektus. Tas ietver digitalizācijas potenciālu ar visaugstāko precizitātes līmeni dokumentēt kultūras mantojumu, datu standartizāciju, sabiedrības iesaisti digitalizācijas procesos un pārrobežu stratēģiju izstrādi. Paneļdiskusijas dalībnieki atsaucās uz Igaunijas iniciatīvu par kopīgu saglabāšanu ciparu formātā un DEN praktisko rīku digitālās drošības kontrolsarakstam kultūras organizācijām, kas atbalsta iestādes to sagatavotībā.
Forums satuvinājās vairākos jautājumos
Runātāji un paneļdiskusijas dalībnieki pievērsās sarežģījumiem, kas raksturīgi apdraudētā mantojuma aizsardzībai un kiberdrošības uzlabošanai:
Realitāte, ka ne visu var digitalizēt, ņemot vērā ierobežotos resursus, un vajadzība pēc apzinātas un apzinātas pieejas digitalizācijas ietekmes uz vidi samazināšanai.
Nepieciešamība noteikt prioritātes, kā ierosināts Eiropas Komisijas 2021. gada ieteikumā, kurā dalībvalstis aicinātas “digitalizēt 3D formātā visus par apdraudētiem uzskatītos pieminekļus un objektus, 50 % no fiziski visvairāk apmeklētajām un nepietiekami digitalizētās kultūras mantojuma kategorijas”.
Nepieciešamība noteikt datu drošības un kiberdrošības robežvērtību un tas, kā tās īstenošana nekad nedrīkstētu apdraudēt sabiedrības piekļuvi kultūras mantojumam un iesaistīšanos tajā.
Ir svarīgi līdzsvarot institucionālo reputāciju ar pārredzamību, jo bailes no kaitējuma reputācijai var ierobežot atvērtību attiecībā uz kļūmēm vai kiberuzbrukumiem. Šāds godīgums ir būtisks, lai kopīgi mācītos un sagatavotos.
trauslais līdzsvars starp standartizācijas un kvalitātes nepieciešamību un nepieciešamību pēc ātras rīcības krīzes gadījumā.
Runātāji un paneļdiskusijas dalībnieki izklāstīja konkrētu un īstenojamu ieskatu kopumu, sākot no politikas ieteikumiem līdz praktiskiem pasākumiem. Tie ietvēra nepieciešamību pēc Eiropas satvara sagatavotībai kultūras mantojuma nozarē, starpnozaru sadarbības nozīmi un mācīšanos no jomām ar progresīvāku kiberdrošības pieredzi.
Viņi arī uzsvēra, ka ir svarīgi kartēt pašreizējo praksi, kas saistīta ar ilgtermiņa saglabāšanu visā Eiropā; izveidot digitālos reģistrus kā būtisku pirmo soli jebkurā ārkārtas reaģēšanā; speciālistu apmācība un iestāžu spēju veidošana; īpašas dalībvalstu darba grupas; un nākamajā Eiropas Savienības daudzgadu finanšu shēmā iestāties par atbilstošiem resursiem fiziskā un digitālā kultūras mantojuma aizsardzībai.
Visā programmā tika atkārtoti uzsvērta kopīgās Eiropas kultūras mantojuma datu telpas kā stabilas datu aizsardzības un suverenitātes starpnieka izmantošana un nepieciešamība izpētīt decentralizētas un izkliedētas sistēmas, lai uzlabotu noturību. Tika uzsvērti arī FAIR (atrodami, piekļūstami, sadarbspējīgi, atkalizmantojami) un CARE (kolektīvais labums, kontroles pilnvaras, atbildība, ētika) principi.
Aicinājums rīkoties – Gatavs nākotnei: Sagatavotības veidošana digitālā kultūras mantojuma jomā
Politikas foruma rezultātā tika izteikts aicinājums rīkoties, uzsverot, ka sagatavotība ir kolektīva atbildība un būtiska Eiropas kultūras un sociālajai drošībai. Iedvesmojoties no prezidentvalsts Polijas prioritātes “Drošība,Eiropa!”un ES sagatavotības Savienības stratēģijas, aicinājums rīkoties balstās uz foruma mērķiem un galvenajiem vēstījumiem. Tajā ir izklāstīti pieci pamatprincipi un piecas konkrētas darbības drošākas, dinamiskākas un noturīgākas digitālās ekosistēmas izveidei. To veidoja līdzorganizatoru, referentu un paneļdiskusiju dalībnieku atziņas un ieguldījums. Šis aicinājums rīkoties bija sadarbības un iteratīvs pasākums, kas nodrošināja, ka tas atspoguļo dažādas perspektīvas, lai panāktu jēgpilnu ietekmi. Šī līdzradīšanas pieeja nodrošina, ka šis aicinājums rīkoties ir dzīva apņemšanās, kas izriet no kopīgām zināšanām un kolektīvas vēlmes pēc sagatavotības. Tās organizētāji ir apņēmušies virzīt uz priekšu šos centienus, un viņi mudina visus attiecīgos dalībniekus pievienoties un steidzami rīkoties.
Izlasiet visu aicinājumu rīkoties, lai atdzīvinātu politikas forumu un skatītos ierakstu un dalītos tajā.
Turpināt sarunu
Šis aicinājums rīkoties ir būtisks solis uz priekšu, bet tā ietekme ir atkarīga no kolektīvas iesaistīšanās. Aicinām jūs dalīties ar šo aicinājumu rīkoties savos tīklos. Ja pēc aicinājuma rīkoties novērojat, ka jūsu valstī, iestādē vai tīklā tiek veikti kādi pasākumi, lūdzam sazināties ar mums, rakstot uz [email protected]. Jūsu atsauksmes palīdz mums izsekot un padarīt redzamus taustāmos un konkrētos pasākumus, kas tiek īstenoti, parādot mūsu kopīgās apņemšanās reālo ietekmi.