Kas ir šis ziņojums un no kurienes tas nāk?
Reizi divos gados Eiropas Komisija ziņo par dalībvalstu panākto progresu Eiropas Savienībā saistībā ar tās digitālā kultūras mantojuma politiku. 70 lappušu garais kultūras mantojums: Ziņojumā par digitalizāciju, pieejamību tiešsaistē un saglabāšanu ciparu formātā ir aplūkots progress, kas panākts laikposmā no 2015. līdz 2017. gadam.
Žargona pārbaude — kad mēs runājam par “dalībvalstīm”, mēs runājam par katru no 28 Eiropas Savienības valstīm. Ziņojumā aplūkots, kā tās nosaka prioritātes un virzienus un atbalsta darbu, ko kultūras mantojuma iestādes savās valstīs veic ar savu kultūras ministriju starpniecību. Jomas, uz kurām viņi izvēlas koncentrēties, dažādās valstīs atšķiras.
Eiropas sadarbība ir būtiska, lai aizsargātu mūsu kultūras mantojumu. Strādājot pie vieniem un tiem pašiem Eiropas mēroga ieteikumiem digitālajai kultūrai, dalībvalstu centienu kopējā ietekme jebkurā konkrētā jomā ir lielāka.
Mainot fokusu - no pieejama uz atvērtu un noderīgu
Fakts: Vairāk nekā 90 % no visiem Europeana kolekciju materiāliem ir nodrošinājušas ES dalībvalstu kultūras mantojuma iestādes (2018. gada augustā — sk. ziņojumu, 40. lpp.).
Dalībvalstis piemēro valsts līmeņa koordināciju, lai izveidotu tiltu starp CHI un Europeana. Tās mudina kultūras mantojuma iestādes, kā arī citus izdevējus un tiesību subjektus digitalizētus materiālus darīt pieejamus portālā Europeana.
No ziņojuma ir skaidrs — un tas ir redzams Europeana kolekciju sākumlapā —, ka darbs pie materiālu nodrošināšanas Europeana norit labi. Kvantitatīvie mērķi ir sasniegti, tāpēc tagad galvenā uzmanība tiek pievērsta kvalitātei, nevis kvantitātei. Tās ir lieliskas ziņas un atspoguļo darbu, ko veic Europeana fonds un Europeana agregatoru forums, lai palīdzētu iestādēm nodrošināt augstas kvalitātes atvērtu saturu un metadatus, izmantojot Europeana publicēšanas sistēmu.
Fakts: 15 % satura no ES dalībvalstīm ir “augstas kvalitātes” grupā (attiecas uz Europeana publicēšanas sistēmas 3. un 4. satura līmeni — sk. ziņojumu 39. lpp.). Visaugstākās kvalitātes preces Europeana ir Spānijai un Zviedrijai, kam seko Nīderlande, Apvienotā Karaliste un Vācija (sk. ziņojumu 48. lpp.).
Par dalībvalstu ieguldījumu Europeana 280 kampaņā tiek ziņots kā par labu piemēru koordinētiem centieniem ieviest Europeana augstas kvalitātes saturu. Kopā dalībvalstis Europeana kolekcijās ieguldīja vairāk nekā 300 augstas kvalitātes šedevrus, no kuriem lielāko daļu tagad var izmantot ikviens izglītības, pētniecības vai uzņēmējdarbības nolūkos.
Fakts: Lielākās ieguldītājas valstis 2018. gada augustā ir Apvienotā Karaliste, Nīderlande, Francija, Spānija un Vācija. No trešām valstīm lielāko ieguldījumu Europeana sniedz Norvēģija (sk. ziņojuma 41. lpp.).
Ziņojumā ierosināts, ka digitalizācijas projektu finansēšanas nosacījumos būtu jāiekļauj arī uzsvars uz kvalitāti. Tātad, ja jūsu iestāde meklē finansējumu, noteikti apsveriet to datu kvalitāti, kurus vēlaties sagatavot.
Fakts: Aptuveni trešdaļa dalībvalstu ziņo, ka publiskais finansējums digitalizācijas projektiem ir atkarīgs no saiknes ar Europeana (sk. ziņojumu 45. lpp.).
Ko dalībvalstis darīs tālāk?
Dalībvalstu noteiktās prioritātes ietekmē to, kāds darbs tiek atbalstīts iestāžu līmenī. Jūs varat palīdzēt to veidot nākotnei. Dažu nākamo mēnešu laikā Eiropas Komisija apspriedīsies par jaunāko informāciju attiecībā uz politikas ieteikumiem, kas virza dalībvalstu darbu. Uzziniet vairāk par šo apspriešanu un to, kā jūs un jūsu organizācija var sniegt savu ieguldījumu vēlāk šajā mēnesī.