Kāpēc šī tēma? Kāpēc vajadzīga digitālā platforma?
Rubīns ir kļuvis par mūsu laika centrālo jautājumu, bet tas ir sarežģīts jautājums — tas attiecas uz to, ko mēs atbrīvojamies un vairs negribam aplūkot. Kad Eiropas vēstures nams sāka izstrādāt mūsu izstādes projektu par atkritumu vēsturi ar nosaukumu “Atkritumi — mūsdienu krīzes vēsture”, mēs nolēmām, ka tā ir iespēja īstenot mūsu kā Eiropas muzeja misiju, patiesi transnacionālā veidā sadarbojoties ar citiem muzejiem visā kontinentā.
Mēs arī uzskatījām, ka muzeji kā saglabāšanas vietas, kas laika gaitā savieno objektus un stāstus, ir atbildīgi par atkritumu jautājuma risināšanu. Atbilde, ko saņēmām no organizācijām, ar kurām sazinājāmies, parādīja, ka daudzas citas piekrita mūsu pārliecībai.
Kā konkrētu mūsu sadarbības rezultātu mēs izvēlējāmies izstrādāt tīmekļa platformu, kas pieejama vairākās valodās, lai sasniegtu Eiropas mēroga auditoriju. Šī satura virzītā tiešsaistes vide piedāvā bagātīgu resursu klāstu dažādos formātos, ko izstrādājuši paši partneri. Tā ir unikāla iespēja visām partnerorganizācijām izveidot krustpunktus un saiknes starp savām kolekcijām un vietējo vidi. Un, cerams, paplašināt auditorijas redzesloku.
Ko šī digitālā platforma var piedāvāt?
Platforma ir ne tikai tiešsaistes ekvivalents Eiropas vēstures nama izstādei Briselē, bet arī iespēja cilvēkiem iepazīt objektus, vietas un cilvēkus visā Eiropā, kā arī viņu attiecības dažādās valstīs, disciplīnās un periodos. Tas sniedz kaleidoskopisku priekšstatu par mūsu atkritumu nozīmi pagātnē un šodien.
Apmeklētāji var atklāt vairāk nekā 60 digitalizētus objektus no iesaistīto muzeju kolekcijām. Katrs objekts stāsta stāstu ar fotogrāfijām un tekstiem, liekot apmeklētājam pārdomāt visu, kas mums apkārt – vai tie ir vienreizlietojami un nenovērtējami, vai drīzāk pārejoši un atkārtoti izmantojami? Rubīns vai resurss?
Platforma arī aicina cilvēkus pārdomāt globālus jautājumus, uzzinot par vietējo realitāti un kopienām, kas saistītas ar atkritumiem, izmantojot aptuveni 40 īsus videoklipus, kas filmēti muzeju apkārtnē vai telpās. Audiovizuālajos materiālos ir tik daudzveidīgi stāsti kā mājas rekonstrukcija, izmantojot bezatkritumu pieeju, plūdu radīto atkritumu apsaimniekošana un intervija ar kādu no muzeja uzkopšanas darbiniekiem.
Lai rotaļīgā veidā iesaistītu arī tiešsaistes apmeklētājus, mēs izstrādājām spēli par atkritumu definēšanu, kas ir sarežģītāka nekā šķiet, izmantojot definīcijas, kuras mēs apkopojām no speciālistiem, kas strādā atkritumu savākšanas, atkalizmantošanas un samazināšanas jomā Briselē.
Turklāt tiešsaistes platformā tiks izvietoti blogu ieraksti, foto reportāžas, tiešraidē straumēti pasākumi un raidieraksti par dažādām darbībām un notikumiem saistībā ar atkritumu jautājumu, kas notiks 2023. gadā.
Kā mēs strādājām kopā?
Eiropas vēstures namam ir bijusi galvenā loma kā iniciatīvas iniciatoram un koordinatoram. Jau no paša sākuma un visā procesā ir izrādījies svarīgi sniegt skaidru un uzticamu informāciju mūsu partneriem par mūsu kopīgā projekta iemesliem, ko un kā. Tas ir bijis nepieciešams, lai viņi varētu noteikt, kāds var būt viņu ieguldījums, un lai varētu mobilizēt plašāku muzeju komandu. Jau no paša sākuma mūsu mērķis bija “eiropeizēt” diskursu par konkrētu vēsturisku tematu, kas šajā gadījumā ir izšķērdīgs. Mēs iecerējām šo partnerību kā daļu no lielāka muzeja mēroga projekta, kas ļauj mums piesaistīt cilvēkresursus un finanšu resursus no Eiropas vēstures nama un piesaistīt projektēšanas un ražošanas ekspertīzi no līgumslēdzēja.
Ļoti svarīgi ir arī balstīties uz partneru muzeju iniciatīvām un prioritātēm. Sākotnēji mums nācās pārliecināt muzejus, pie kuriem mēs vērsāmies, ka viņu aktīva līdzdalība partnerībā bija ne tikai vērtīga, bet arī iespējama, neraugoties uz viņu citām saistībām un dažkārt ierobežotajiem cilvēkresursiem. Kopā mēs varējām noteikt, kā dalība konsorcijā faktiski bija veids, kā padziļināt un bagātināt daļu no pašreizējā vai gaidāmā darba.
Ko mēs panāksim ar šo iniciatīvu?
Vai mēs kā muzeji kopā esam labāk sagatavoti, lai pievērstos atkritumu jautājumam un to vēsturei Eiropā? Protams! Vai mums izdodas sasniegt mērķus, ko izvirzījām šai partnerībai? Mēs ceram, ka tā! Ir iepriecinoši redzēt, kā mūsu vācu partneris, Eiropas Kultūras muzejs, nolēma bagātināt savu izstāžu projektu par menstruāciju atkritumiem un vidi ar zināšanām un saturu no citām Eiropas valstīm; uzzināt, ka kolēģi no Austrijas Tautas dzīves un tautas mākslas muzeja Vīnē vēlas organizēt braucienu uz citu partneru muzeju, Slovēnijas nesenās vēstures muzeju Celje, saviem Muzeju asociācijas biedriem; dzirdēt, ka, pateicoties projektam, mūsu Itālijas partneris Ettore Guatelli muzejs ir sācis sadarboties ar blakus esošo centru, lai veicinātu / uzsāktu radošu reciklēšanu. Un tie ir tikai daži piemēri.
Protams, ir pāragri novērtēt projektu. Ir skaidrs, ka šis sadarbības ceļš ir izrādījies unikāls uzdevums, apkopojot kolektīvās zināšanas, kas ļauj mums sazināties kā cilvēkiem, pārdomāt kā grupai un rīkoties saskaņoti. To darot, mēs palīdzam sniegt jēgpilnu atbildi uz jautājumu, ko esam uzdevuši visā šajā projektā par atkritumu vēsturi: ko Eiropas miskaste mums stāsta par tās pagātni, tagadni un nākotni?
Izpētiet mūsu platformu tiešsaistē un nevilcinieties sniegt mums atsauksmes!