Kāpēc digitāla publiskā telpa ir svarīgs temats kultūras mantojuma nozarē?
Digitālā telpa ir neatņemama daļa no tā, kā mēs visi dzīvojam šodien. Bieži vien mēs strādājam, spēlējamies un apvienojamies. Tā ir gan daļa no mūsu ikdienas, gan fiziskā vide, un arvien vairāk tā ir arī tas, kā mēs izmantojam un izjūtam šīs fiziskās telpas.
Tas, kā kultūras mantojuma nozare darbojas, dalās un savienojas ar tās kopienām šajā digitālajā telpā, ir svarīgi, jo piekļuve kultūras mantojumam ir ļoti svarīga sabiedrībai - mūsu zināšanām un izpratnei par to, kas mēs esam, no kurienes mēs esam nākuši un par ko mēs varam kļūt.
Digitālā telpa un digitālās tehnoloģijas var palīdzēt demokratizēt šo piekļuvi tādā veidā, kas veicina iekļautību, radošumu, kritisku iesaisti, izglītību un zināšanu apmaiņu. Visi šie faktori ir būtiski, lai nodrošinātu cilvēkiem pilnvērtīgas iespējas un veidotu taisnīgāku sabiedrību.
Tāpēc mums ir jānodrošina, ka mūsu digitālā telpa var veicināt šāda veida mērķus un darbības.
Tomēr digitālā telpa ne vienmēr ir pozitīva vide. Es domāju, ka mēs visi - gan iedzīvotāji, gan profesionāļi, gan sabiedriskās organizācijas - varam atzīt, ka esam kļuvuši arvien vairāk atkarīgi no pakalpojumiem, ko sniedz neliels skaits plašsaziņas līdzekļu platformu, kuru mērķis ir gūt peļņu, un ka notiek diskusijas par tādiem jautājumiem kā uzticēšanās, privātums, aizspriedumi un viltus ziņas. Aizvien vairāk tiek aicināts veidot atvērtu, uzticamu vidi un alternatīvas platformas — uz vērtībām balstītu pieeju šīs digitālās telpas veidošanā.
Mums kā nozarei ir jāpiedalās šajās sarunās un, cerams, arī jārod risinājumi.
Kādas darbības Europeana veic šajā jomā?
Eiropas Komisija ir izklāstījusi redzējumu par digitālo jomu Eiropā, kurā iedzīvotāji, publiskās iestādes un komercnozare var pilnībā izmantot digitālās iespējas un tehnoloģijas un gūt no tām labumu. Cerams, ka tā būs Eiropas “digitālā desmitgade”.
Ceļš uz šo redzējumu ietver uzņēmumu un sabiedrisko pakalpojumu digitālo pārveidi, taču tas arī ievieš ideju par digitālo pilsonību, nodrošinot, ka tās pašas tiesības, kas attiecas uz bezsaisti, tiek piemērotas arī digitālajā telpā.
Lai palīdzētu to panākt, Komisija ierosina vairākus digitālos principus un apspriežas par tiem, pamatojoties uz spēkā esošajām bezsaistes tiesībām. Ierosinātie principi ietver vispārēju piekļuvi interneta pakalpojumiem, drošu un uzticamu tiešsaistes vidi, vispārēju digitālo izglītību un prasmes, kā arī piekļuvi digitālajām ierīcēm, sistēmām un pakalpojumiem, kas respektē klimatu un vidi.
Europeana fonds, Tīklu asociācija un agregatoru forums šovasar sagatavoja un iesniedza kopīgu paziņojumu, atbildot uz Komisijas apspriešanos par digitālajiem principiem. Un mēs mudinājām reaģēt arī Tīklu un plašāku nozari.
Mūsu kopīgā atbilde kopumā atbalstīja Komisijas priekšlikumus, bet ar diviem svarīgiem papildinājumiem – mēs ierosinājām, ka vajadzētu būt:
Vispārēja piekļuve kultūras mantojumam tiešsaistē
Drošas tiešsaistes vides principa paplašināšana, iekļaujot atvērtu, decentralizētu un uzticamu Eiropas digitālo publisko telpu.
Mēs esam pieredzējuši arī to, ka Eiropas Komisija ir ieviesusi Jauno Eiropas “Bauhaus” — nozīmīgu uz vērtībām balstītu politikas iniciatīvu, kuras mērķis ir atbalstīt tās centienus veidot zaļāku sabiedrību, kuras mērķis ir radīt skaistas, ilgtspējīgas un iekļaujošas telpas. Kad uzklausāt, kā Eiropas Komisija apraksta savu redzējumu par šo pieeju, ir skaidrs, ka kultūras mantojumam un digitālajam kultūras mantojumam ir svarīga loma tā īstenošanā. Viņi runā par kopīgām darba un atpūtas telpām, par mākslas un kultūras apvienošanu, no vienas puses, un zinātni un tehnoloģiju, no otras puses, par visas sabiedrības iesaistīšanu.
Vasarā Europeana popularizēja Komisijas aicinājumu paust idejas par to, kā Jaunais Eiropas “Bauhaus” varētu izskatīties praksē, un sniedza iespējas sarunāties par kultūras mantojuma lomu, izmantojot mūsu Europeana Cafe sēriju un intervijas ar kultūras profesionāļiem un kultūras mantojuma aizstāvjiem.
Tas, ko mēs darīsim tālāk, būs svarīgi. Mūsu kā nozares ziņā būs nodrošināt, lai mēs neaprobežotos tikai ar diskusijām un patiešām sniegtu ieguldījumu, ko sniedz digitālais kultūras mantojums.
Ko jūs meklējat par labāko praksi un iedvesmu šajā jomā?
Mūsu nozare man ir pastāvīgs iedvesmas avots.
Strādājot pie Jaunā Eiropas “Bauhaus”, mēs esam izveidojuši īpašu telpu Europeana Pro, lai apmainītos ar informāciju un izceltu ar šo iniciatīvu saistītās norises. Lapā ir sniegti piemēri par to, kā mūsu kultūras iestādes jau izmanto digitālo kultūras mantojumu, lai palīdzētu veidot atvērtāku, iekļaujošāku un ilgtspējīgāku sabiedrību.
Tas ietver gan projektus, kas rada bagātinošu un iekļaujošu sociālo pieredzi, gan ieguldījumu piekļūstamās un viesmīlīgās telpās, gan pārdomas par to, kā mēs kā nozare varam palīdzēt veidot zaļāku un ilgtspējīgāku pasauli.
Tas ietver piemērus inovatīvai sadarbībai ar citām nozarēm, piemēram, izglītību un viedajām pilsētām, un perspektīvas no cilvēkiem visā mūsu tīklā. Es patiešām ieteiktu apmeklēt lapu - tā ir iedvesmojoša!
Atjauninājums 2022. gada augustā: Vienotas Eiropas kultūras mantojuma datu telpas veidošana ir galvenais temats 2022. gada Europeana konferencē Making Digital Culture Count.