Vairāk nekā gadu Vides ilgtspējas prakses darba grupa ir apsekojusi GLAM nozari, lai labāk izprastu vides ziņā ilgtspējīgu praksi visā Eiropā. Mēs esam gandarīti dalīties ar konstatējumiem, kas līdz šim izdarīti mūsu starpposma ziņojumā, kurš ir iecerēts kā instruments kopīgai radīšanai un apmācībai ar GLAMS visā Eiropā. Tās mērķis ir atbalstīt digitālā mantojuma speciālistus, daloties pieredzē, idejās un priekšlikumos par ilgtspējīgiem digitalizācijas procesiem, kurus, cerams, viņi varēs pieņemt sadarbībā ar savām attiecīgajām vietējām kopienām.
Ziņojumā analizēta informācija, ko snieguši vairāk nekā 100 respondenti no 24 Eiropas valstīm un sešām pasaules valstīm. Ar to mēs cenšamies veidot labāku izpratni par ietekmi uz vidi, ko rada digitalizācijas process, kuram seko nozares praktiķi.
Mūsu trīs svarīgākie notikumi
Mūsu datu analīzē tiek pētītas kultūras mantojuma iestāžu tendences un prakse, kas var ļaut tām izmantot mazāk enerģijas un materiālo resursu visos trijos to digitalizācijas procesu posmos - no tā, ko izvēlēties digitālai saglabāšanai, līdz to digitālās saglabāšanas praksei, lai saturu darītu pieejamu un piekļūstamu galalietotājiem. Trīs galvenās atziņas patiešām ir piesaistījušas mūsu acis.
1. Individuālie speciālisti ir ļoti ieinteresēti vides ilgtspējā digitālās saglabāšanas praksē. Runājot par organizācijām, vadošā loma ir bibliotēkām.
Pārsteidzoši lielu procentuālo daļu (48,6 %) atbilžu sniedza privātpersonas, savukārt 51,4 % atbilžu tika sniegtas viņu organizācijas vārdā. Šī procentuālā daļa var atspoguļot zemāku informētības līmeni par digitalizācijas ilgtspēju un integrāciju organizatoriskajos procesos un izceļ atsevišķu profesionāļu personīgo interesi un zināšanas.
Runājot par organizācijām, šķiet, ka bibliotēkas vada interesi un rīcību šajā jomā, jo 33,33 % respondentu atbildēja šāda veida iestāžu vārdā.
2. Vairāk nekā puse respondentiestāžu savās stratēģijās iekļauj vides ilgtspēju
Labā ziņa ir tā, ka vairāk nekā puse respondentu (50,65 %) apgalvo, ka vides ilgtspēja kaut kādā veidā ir iekļauta viņu organizatoriskajā stratēģijā. Tas nozīmē, ka koncepcijai ir vismaz pirmā līmeņa zināšanas, kas nākotnē varētu veicināt vairāk darbību.
3. Galalietotāju pieejamība šķiet augsta prioritāte, bet iestāžu sadarbspējai tiek pievērsta lielāka uzmanība
Lielākajā daļā digitalizācijas projektu galvenais mērķis ir padarīt digitālos aktīvus plaši pieejamus publiskai izmantošanai, tāpēc ārkārtīgi svarīga ir galalietotāju pieejamība un mijiedarbība. Lielākā daļa kultūras mantojuma iestāžu, kas piedalījās aptaujā, piedāvā cilvēkiem iespēju lejupielādēt digitālos materiālus no savas digitālās platformas (74,14 %). Tomēr tie parasti nepiedāvā cilvēkiem iespēju izvēlēties, kāda veida failus viņi var lejupielādēt (55 %) . Tas nozīmē, ka lietotāji nevar kontrolēt smagumu un enerģijas pieprasījumu, lai taupītu šo materiālu savās ierīcēs.
Starpiestāžu līmenī vairāk nekā puse respondentu ir iesaistīti kādā darbībā, lai uzlabotu metadatu kvalitāti un palielinātu sadarbspēju. Tas ietver kopīgu standartu izstrādi vai satura sasaisti, izmantojot marķēšanu, palielinot procesa energoefektivitāti un resursefektivitāti.
Uzzināt vairāk
Jūs varat pilnībā izlasīt starpposma ziņojumu, lai uzzinātu detalizētus konstatējumus.
Galīgais ziņojums ar pilnīgu aptaujas rezultātu analīzi tiks publicēts 2024. gada rudenī. Pēc šā atskaites punkta darba grupa pievērsīsies plašai zināšanu un paraugprakses apmaiņai starp iestādēm un profesionāļiem, izmantojot vairākus darbseminārus.
Ja jūs interesē šis temats un vēlaties saņemt vairāk informācijas par to, kā tajā sniegt ieguldījumu un gūt no tā labumu, lūdzu, sazinieties ar Vides ilgtspējas prakses darba grupas priekšsēdētāju Evangelia Paschalidou: [email protected].
Jūs varat arī pievienoties klimata pasākumu kopienai ar Europeana tīkla asociācijas starpniecību un saņemt jaunākās ar ilgtspēju saistītās ziņas un pasākumus digitālā kultūras mantojuma jomā!