Eiropas mantojuma centrs: atbalsts Eiropas trīskāršajai pārveidei
Eiropas mantojuma centrs ir ES finansēts izmēģinājuma projekts, ko vada 20 partneru konsorcijs, kuru vada Europa Nostra un kurā ietilpst Europeana fonds. Tās mērķis ir stiprināt spējas, radīt zināšanas un dalīties ar tām, kā arī veicināt tīklu veidošanu Eiropas kultūras mantojuma pasaulē. Tās mērķis ir atraisīt kultūras mantojuma ekosistēmas potenciālu virzīt un iedvesmot Eiropas “trīskāršo pārveidi” ar tās digitālo, zaļo un sociālo dimensiju.
Koncentrēšanās uz atbildīgu digitālo pārkārtošanos kultūras mantojuma jomā
Pamatojoties uz 2023. gadā Venēcijā notikušā Eiropas kultūras mantojuma centra foruma panākumiem, centra otrajā forumā tika pētīti temati, kas saistīti ar sociāli un ekoloģiski atbildīgu digitālo pārkārtošanos kultūras mantojuma labā un kopā ar to. Tajā piedalījās vairāk nekā 400 dalībnieku gan klātienē, gan tiešsaistē, tostarp kultūras mantojuma speciālisti, brīvprātīgie, visu līmeņu politikas veidotāji un pilsoniskās sabiedrības pārstāvji. Tā tika rīkota vēsturiskajā Karaliskajā pilī (Nacionālajā mākslas muzejā), kas atrodas Bukarestes centrā, un tiešsaistē.
Forums, ko organizēja Europeana fonds un Europa Nostra partnerībā ar Eiropas kultūras mantojuma centra projektu konsorciju, bija svarīgs notikums 2024. gada Eiropas kultūras mantojuma samitā, ko rīkoja Europa Nostra Rumānijas prezidenta augsta līmeņa aizgādībā un ar Eiropas Komisijas atbalstu.
Forumā bija divi savstarpēji saistīti komponenti. Pirmkārt, politikas sarunas pulcēja mantojuma ekspertus, lēmumu pieņēmējus un Centra ieinteresētās personas, lai novērtētu nozares digitālo pārveidi, galveno uzmanību pievēršot mākslīgajam intelektam un klimatrīcībai. Otrkārt, interaktīvā gadatirgū tika demonstrēti astoņi dažādi projekti, kas izmanto digitālās tehnoloģijas, lai veicinātu ilgtspēju, iekļaušanu un daudzveidību mantojuma nozarē, papildinot diskusijas ar praktisku rīcību.
Atklāšana, politikas konteksts un situācijas noteikšana
Forums tika atklāts ar spēcīgu video vēstījumu no Eiropas Parlamenta priekšsēdētāja vietnieces Sabine Verheyen, kura pauda savu entuziasmu un atbalstu Eiropas mantojuma centra izmēģinājuma projektam. Viņa uzsvēra foruma diskusiju un rezultātu nozīmi “Eiropas digitālās nākotnes veidošanā, kur mantojumam ir izšķiroša nozīme”.
Pēc uzrunas Rumānijas Kultūras ministrijas vārdā uzstājās Nacionālā kultūras mantojuma institūta vadītāja Oana Zaharia. Viņa izklāstīja Institūta centienus un mērķus digitālās pārveides jomā, uzsverot tā kā lepna Europeana nacionālā agregatora lomu Rumānijā.
Savās piezīmēs Eiropas mantojuma centra vārdā Europeana fonda ģenerāldirektors Harry Verwayen uzsvēra ciešo saikni starp mantojuma ekosistēmas digitālo pārkārtošanos un tās sociālajiem un vidiskajiem pienākumiem. Viņš norādīja, ka digitālais kultūras mantojums ir galvenais ieguldījums Eiropas trīskāršajā pārejā, kas galvenokārt prasīs patiesas kultūras pārmaiņas.
Mākslīgā intelekta izcelšana kultūras mantojumā
Pirmajā paneļdiskusijā galvenā uzmanība tika pievērsta atbildīgai MI izmantošanai mūsu nozarē, un tajā tika sniegtas atziņas no Londonas Universitātes Goldsmita vecākā lektora Oonaga Mērfija (Oonagh Murphy) un atvērtās nākotnes līdzdibinātāja Pola Kellera (Paul Keller) videoprovokācija.
Paneļdiskusijas dalībnieku vidū bija KU Leuven inovāciju vadītāja Sofie Taes; Susanna Ånäs, Open Knowledge Finland pagaidu izpilddirektore; un Eirini Kaldeli, Atēnu Valsts tehniskās universitātes vecākā pētniece, kuru vada Johan Oomen no Nīderlandes Skaņas un redzējuma institūta. Chieti-Pescara universitātes ekonomikas politikas profesors Pierluigi Sacco teica noslēguma vārdus.
Pienesumu autori uzsvēra, ka mākslīgais intelekts, līdzīgi kā kultūras mantojums, būtu jāuzskata par sabiedrisku labumu, kura izmantošanai ir vajadzīgi ētiski satvari. Tika uzsvērts arī radošo un kultūras nozaru potenciāls nodrošināt platformu kritisko tehnoloģiju diskursam. Pienesumu autori aicināja sniegt lielāku atbalstu kultūras mantojuma speciālistiem, lai viņi kritiski iesaistītos MI izmantošanā un izstrādē. Jo īpaši pašreizējie tirgus piedāvājumi atpaliek no progresīvajiem risinājumiem, kurus testē lielās tehnoloģijas. Lai palīdzētu kultūras mantojuma nozarei panākt iekavēto, ir būtiski nodrošināt finansējumu, izstrādāt izmantošanas gadījumus, dalīties atziņās un mudināt politikas veidotājus ieguldīt MI paraugpraksē.
Mantojuma un klimatrīcības izpēte
Otrajā paneļdiskusijā galvenā uzmanība tika pievērsta vidiski atbildīgai digitālajai pārejai kultūras mantojuma jomā. Ieskatu sniedza Michelle Thorne, Green Web fonda stratēģijas un partnerību direktore, kā arī Risinājumu muzeja dibinātāja Michael Peter Edson provokācija.
Pasākumā, kuru vadīja Europa Nostra kultūras mantojuma un klimata politikas padomnieks Andrew Potts, piedalījās Maikla Kultūras asociācijas politikas vadītājs Marco Fiore; Anna Canato, Eiropas Investīciju bankas Institūta Zināšanu un ietekmes nodaļas vadītāja; un Maikls Pīters Edsons. Tanja Mlaker, Eindhovenas pilsētas kultūras direktore, teica noslēguma vārdus.
Pienesumu autori iestājās par pārredzamību attiecībā uz tehnoloģiju vides izmaksām un par tādas digitālās infrastruktūras izveidi, kas kalpo sabiedriskajam labumam un darbojas planētas iespēju robežās. Viņi uzsvēra, ka ir jāstiprina demokrātiskā līdzdalība lēmumu pieņemšanā par digitālajām infrastruktūrām un stratēģijām. Par būtisku tika atzīta arī pārdomāta un apzināta izvēle, kas bieži ietver kompromisus.
Tīklu veidošana un paraugprakse: interaktīvajā gadatirgū
Interaktīvajā gadatirgū tika demonstrēti projekti digitālā mantojuma un sociālās un zaļās pārveides krustpunktā, sākot ar MI platformām kultūras mantojumam un beidzot ar 3D un XR lietotnēm, kas veicina ilgtspējīgu tūrismu un piekļūstamību vājredzīgām auditorijām. Izstādē tika izcelti astoņi projekti: AI4Culture, ARCTUR, DE-BIAS, The Hunt Museum, MuseIT, Tijdlab, 5D Culture un EUreka3D.
Izstādes laikā dalībniekiem bija iespēja sadarboties ar praktiskām digitālajām tehnoloģijām, veidot tīklus un apmainīties ar idejām iedvesmojošā un interaktīvā vidē.
Iepazīstieties ar Eiropas mantojuma centra aicinājumu rīkoties
Foruma noslēguma sesijā Europeana fonda ģenerāldirektors Harry Verwayen un Europa Nostra valdes loceklis Graham Bell iepazīstināja ar Eiropas mantojuma centra aicinājumu rīkoties, kura nosaukums ir “Centieni īstenot atbildīgu digitālo pārkārtošanos kultūras mantojuma jomā un sadarbībā ar to”.
Aicinājums rīkoties balstās uz foruma diskusijām un ietver pienesumu autoru ieguldījumu, un to kopīgi sagatavojuši Eiropas mantojuma centra partneri — Europeana fonds un Europa Nostra. Foruma taustāms rezultāts ir tas, ka tas kalpo kā aizstāvības instruments, lai paustu galvenos vēstījumus politikas veidotājiem visos pārvaldības līmeņos, izklāstot piecas prioritātes, lai veicinātu holistisku digitālo pārveidi kultūras mantojumā.
Prof. Dr. Hermann Parzinger, Europa Nostra izpildpriekšsēdētājs, un Bailie Annette Christie, Glāzgovas pilsētas kultūras, sporta un starptautisko attiecību rīkotāja, atbildēja uz aicinājumu rīkoties, uzsverot tā stratēģisko vērtību Centra darba vadīšanā. Viņi mudināja politikas veidotājus pievienoties uzaicinājumam un atbalstīt tā stratēģiskās prioritātes — no finansējuma nodrošināšanas nozares digitālajai pārveidei līdz pētniecības un prasmju attīstības veicināšanai, nozarei specifisku MI pamatnostādņu izstrādei un digitālā mantojuma izmantošanai, lai veicinātu vidiski atbildīgu praksi.
Izlasiet aicinājumu rīkoties un plaši dalieties ar to! Mēs ceram, ka jums tas noderēs un iedvesmos jūsu pašu darbam.
