Ko jums nozīmē Jaunais Eiropas “Bauhaus”?
Jaunā Eiropas “Bauhaus” iniciatīvas mērķis ir būtiskas pārmaiņas sabiedrībā. Tas, iespējams, ir lielākais izaicinājums, ar ko mēs saskaramies kā sabiedrība - kā mēs kopā dzīvojam labāk un ilgtspējīgāk -, un jautā, kā mēs reaģējam uz šo izaicinājumu. Tas ir mērķis, ko neviens nevar ignorēt.
Jaunais Eiropas “Bauhaus” ierosina stimulēt inovācijas, kas vajadzīgas šā mērķa sasniegšanai, un iedvesmot un mobilizēt nepieciešamos pilsoniskos centienus, izmantojot radošu, uz kultūru un cilvēkiem vērstu pieeju. Šis virziens mani aicina, jo tas ir graujoša, bet pilnvarojoša jauna pieeja, lai atjaunotu attiecības starp cilvēkiem, dabu un Eiropas būvēto vidi.
Kā Jaunais Eiropas “Bauhaus” atbilst Europeana mērķiem?
Iniciatīvas “Jaunais Eiropas “Bauhaus”” mērķi un metodes spēcīgi atbalsojas Europeana kopienā. Lai gan Europeana pamatdarbība ir vērsta uz kultūras mantojuma kolekcijām un digitālo pārveidi, mūsu centienus stimulē plašāks redzējums par to, kā atjaunot attiecības starp cilvēkiem, sabiedrību un Eiropas kultūras iestādēm.
Tomēr pašlaik Jaunajā Eiropas “Bauhaus” jo īpaši trūkst jēdziena “digitalitāte” — nosacījuma par dzīvi digitālajā kultūrā. Taču digitālā telpa šodien ir mūsu dzīves vides neatņemama sastāvdaļa - mēs tur strādājam, spēlējam, tur sanākam kopā. Tā ir mūsu ikdienas dzīves daļa, tāpat kā mūsu fiziskā vide, un arvien vairāk tas, kā mēs izmantojam šīs telpas un piedzīvojam tās, nosaka mūsu pieredzi kā cilvēkiem. Mēs vēlamies izpētīt, kāds varētu būt un kādam vajadzētu būt Jaunajā Eiropas “Bauhaus” paredzētās telpas digitālajam komponentam un kāds varētu būt digitālā kultūras mantojuma ieguldījums šajā jomā. Mēs strādājam, lai izveidotu digitālu telpu, kas ir taisnīga, iekļaujoša un klimata ziņā atbildīga — elementus, kurus mēs jau esam apzinājuši fonda uzņēmējdarbības plānā “Ceļā uz digitālu publisko telpu kultūras mantojumam” un kuri stingri atbilst Jaunā Eiropas “Bauhaus” mērķiem.
Mēs redzam, ka tas atspoguļojas arī arvien lielākā atzīšanā pilsoniskajās, politiskajās un politikas aprindās par to, cik svarīga ir uz vērtībām balstīta un augšupēja reakcija, kas ir daudz kopīga ar Jauno Eiropas “Bauhaus”. Minētajā reakcijā ir paredzēta digitāla publiska Eiropas telpa, kuras pamatā ir demokrātiskas vērtības un kura veicina tiesībās balstītu, uz cilvēkiem vērstu vidi, kas palīdz veidot iekļaujošāku sabiedrību.
Kā Europeana ir atbalstījusi un veicinājusi informētību un diskusijas par Jauno Eiropas “Bauhaus”?
Ar vairākām Europeana kafejnīcām par Jauno Eiropas “Bauhaus” mēs aizsākām jaunas sarunas par iespējām, kādas iniciatīvai ir kultūras mantojuma nozarē, un mudinājām kultūras mantojuma speciālistus diskusijā paust savu viedokli. Mēs esam izstrādājuši inovatīvu mentorēšanas programmu un izglītības izaicinājumu, lai mudinātu pedagogus iesaistīties, un sasaistām mūsdienu sarunas par zaļajiem jautājumiem un ilgtspējīgu dzīvi ar kultūras mantojumu, izmantojot blogus, galerijas un mācību resursus Europeana tīmekļa vietnē. Visas šīs un vēl citas darbības tiek izplatītas Europeana Pro lapā, kas sniedz galveno informāciju un iedvesmu nozares iniciatīvai.
Lai gan mēs uzskatām, ka “digitālais” pašlaik nav pietiekami daļa no Jaunā Eiropas “Bauhaus”, mēs atbalstām Komisijas centienus izpētīt, kā mēs vēlamies izpausties digitālajā vidē, un piedalīties apspriešanā par digitālajiem principiem. Tuvākajos mēnešos mēs pievērsīsim uzmanību saviem uzskatiem, strādājot pie redzējuma paziņojuma, kurā izklāstīts, ko mēs praksē varam veicināt ar Jauno Eiropas “Bauhaus”. Mēs to pētām kafejnīcās, Europeana tīkla asociācijā, un mēs gūsim labumu no mūsu Konsultatīvās padomes zināšanām un perspektīvas .
Kāda, jūsuprāt, būtu kultūras mantojuma iestādes apmeklējuma pieredze ne pārāk tālā nākotnē, ko veido Jaunā Eiropas “Bauhaus” vērtības?
Es ceru, ka kultūras telpas un iestādes kļūs par lieliskām tikšanās vietām, kur jūs ne tikai skatāties uz lielisku gleznu, bet arī virzāties tālāk. Es gribētu pieredzi, kas palīdz jums mijiedarboties ar šo mākslas darbu, kaut ko sarunvalodīgāku un iekļaujošāku. Varbūt jūs varat dalīties tajā ar saviem draugiem, vai darīt kaut ko ar to - pievienot to, remix to. Tā vietā, lai aicinātu jūs tikai skatīties, tā kļūst par vietu, kas ļauj jums veidot savas domas, sarunāties un iesaistīties sociālajā mijiedarbībā.
Kā, jūsuprāt, digitālā joma var atbalstīt šo redzējumu?
Es redzu, ka apkārtējās telpas kļūst arvien hibrīdākas - tās būs gan fiziskas, gan digitālas. Iedomājos, ka pēc 10-20 gadiem visam, kas pasaulē ir fizisks (ēkas, ielas, lampu stabi utt.), būs digitāls pārklājums - tas tiks papildināts digitālā veidā. Tas nozīmē, ka, ja mēs to labi izstrādājam, jums var būt daudz bagātāka pieredze. Nākotnes digitālajai telpai, ko virza Jaunā Eiropas “Bauhaus” vērtības, vajadzētu būt fantastiskai telpai, kurā būt.
Kas jādara, lai mūs tur nogādātu?
Mums ir jāizstrādā noteikumi, kas attiecas uz šādu hibrīdpasauli. Kā mēs to izmantojam? Kā mēs tajā mijiedarbojamies? Kas tam var piekļūt? Vai jūs tur jūtaties kā mājās? Kas vada sarunu? Kādas ir robežas?
Lai palīdzētu mums atbildēt uz šiem jautājumiem, mums ir jāizstrādā kopīgs redzējums un izpratne par iepriekš minēto digitālo publisko telpu, kas darbojas visu sabiedrības daļu labā un jo īpaši atbalsta kultūras mantojuma nozares darbu.
Jaunais Eiropas “Bauhaus” veicina starpdisciplinaritāti — komisāre Marija Gabriela to ir raksturojusi kā “tiltu starp mākslas un kultūras pasauli, no vienas puses, un zinātnes un tehnoloģiju pasauli, no otras puses”. Kā kultūras mantojuma nozare var sadarboties ar citām nozarēm, lai sniegtu ieguldījumu iniciatīvā?
Ieskatieties Europeana kafejnīcās! Tur mēs esam apvienojuši cilvēkus un organizācijas no digitālās kultūras arēnas, piemēram, Europa Nostra, tādus cilvēkus kā Jens Bley (kas strādā SmartCities) un Meta Knol (kas vada Leideni, Zinātnes pilsēta 2022), kā arī citas organizācijas, kas ir daudz vairāk vērstas uz pilsētām un vietām. Lai gan katram no mums ir savi izejas punkti un konkrētas perspektīvas attiecībā uz Jauno Eiropas “Bauhaus”, mēs kopā varam izpētīt, kā digitālā joma un kultūra izpaužas šajās citās jomās. Strādājot kopā ar citām nozarēm un sākot sarunas starp tām, mēs varam aplūkot problēmu telpu no dažādiem aspektiem un nodrošināt, ka cilvēki un organizācijas var sazināties.